Neiespējamais... ir iespējams :)

Dažreiz prātoju, cik daudz mūsu galvās ir domu un pārliecību... kuras nemaz nav mūsu pašu izdomātas (nē, nu lielākā daļa noteikti), bet šoreiz domāju- dažādu reklāmu saukļu ietekmē iegūtās. Zinām, kādas zobu pastas mums vajag un kādas ir pārtikas piedevas, bez kurām būs gals klāt un kosmētikas, bet kurām mēs noteikti neesam nekā vērtas utt. utt. 

Kādreiz mācījos manikīra skolā un tās pasniedzēji ar lielu degsmi mums mācīja, ka jālieto ir vienas kosmētiskās līnijas produkti, savādāk lakas neturēsies un gēla nagi kritīs nost... bet tad izrādījās, ka paši pa kluso apmeklē manikīrveikaliņu Centrāltirgū, kur nopērk pavisam citas firmas preces un mierīgi tās lieto kopā ar kādas vēl citas... :)

Tā arī es visu laiku domāju, ka man nepieciešama dārga maizes cepamā mašīna, kurai ir specifiska programma bezglutēna maizes cepšanai, jo pēdējā laikā izvēlos neēst kviešu u.c. līdzīgus miltu izstrādājumus. Bet es jau bez eksperimentiem nevaru. Izdomāju, ka cepšu maizi no rīsu, griķu, zirņu u.c. miltiem savā lētajā un parastajā maizes mašīnā- aparātā bez specefektiem! 

Un es jums saku- izdodas lieliski! Attēlā redzamā ir griķu miltu maize. 

Te kāda cita - ar banāniem un magonēm.

Daru tā- lieku maizes cepamās mašīnas toverī kādas divas oliņas, ieleju pienu vai pielieku krējumu, pievienoju nedaudz eļļas, beru klāt miltus- rīsu, griķu, ziņu, kukurūzas, amaranta, kādus nu kuro reizi un dažādās proporcijās (neesmu cepusi maizi tikai ar viena veida miltiem), pievienoju nedaudz sodas, tai uzspiežu mazliet citrona sulas. Sāli, cukuru, garšvielas, piedevas pēc garšas un vēlēšanās. Slēdzu iekšā programmu MĪKLA. Ik pa laikam paskatos, vai pietiek mitruma/vai nav par šķidru  (mīkla parasti neveido mīklas bumbu, kāda sanāk, ja cep no kviešu miltiem, tā ir šķidrāka). Pēc vajadzības pievienoju miltus vai kādu šķidrumu. Kad šī programma beigusies, slēdzu-  CEPŠANA. Pēc stundas ir gatava garšīga un smaržīga maize. 

Tā es iztieku bez pārgudras un dārgas maizes cepamās mašīnas.