Jūlijs...

Lai kā es sev neļauju sūdzēties par to, ka vasara nav mans mīļākais gadalaiks, šobrīd atkal esmu padevusies.... Varbūt man pietrūkst kāda ūdenskrātuve mājas tuvumā, jo vasarā īsti laimīga es jūtos tikai reizi nedēļā, kad eju ar bērniem uz baseinu. Ja domāju par visādiem slimību vai citiem nepatīkamiem atgadījumiem, tad arī tie, parasti ar mani notiek vasarā un pārsvarā jūlijā. Šodien pat man ir jāiet pie ķirurga, lai tas ar ķirurģiskas iejaukšanās palīdzību likvidētu kādu sāpīgu veidojumu, kas radies karstuma/sliktas imunitātes/nav īsti izpētīts/dezodoranta lietošanas/un vispār tā vienkārši notiek rezultātā... Nu nav jau mirstamā kaite, bet kaitina tas, ka esmu zaudējusi kontroli uz brīdi.

Stresa rezultātā man kopš vakar vakara ir iestājusies kēksa diēta-

Ne velti kādreiz šo recepti nosaucu par Kēkss, kas vienmēr palīdz :). Tikai šoreiz izmantoju patiešām lielo vasaras priekšrocību- aiziet līdz upeņu un jāņogu krūmam un ātri salasīt ogas, ko pievienot kūkai. Garšo brīnišķīgi!

Vēl, lai pārāk negrimtu pārdomās par savu ''grūto dzīvi'', vakar vakarā sagatavoju interesantu uzkodu, kas pēdējā Ievas Virtuvē dēvēta par ''Ātrie, kraukšķīgie bārberkjū gurķi''. Paldies Laurai Dumberei par recepti.

Noteikti vēlāk vakarā pastāstīšu, kā sanāca gurķīši! Pēc pirmās pagaršošanas, šķiet, ka ir labi!

Nu tad novēliet Salaspils ķirurgam vieglu roku un kas varbūt pat svarīgāk- pieņemšanas telpā ne pārāk garu rindu (salaspilieši sapratīs!) :).