Ļaujiet strādāt!
Mīļās lasītājas (kas zina, varbūt arī lasītāji)! Pirmkārt, gribu pateikt jums visām lielu paldies par to, ka esam kopā jau gadu! Tas ir neticami, tas ir fantastiski, es par to brīnos katru dienu. Ja nebūtu pirms gada, slimodama ar plaušu karsoni, kas laikam ietekmēja manas spriestspējas saņēmusies un sākusi rakstīt, nožēlotu to vēl joprojām! Pati nesaprotu, kur ņēmu drosmi sākt.
Otrkārt, gribējās arī kādu izlozīti vai dāvaniņu lasītājiem, bet... esmu iegrimusi tādās kā radošās mokās, jo esmu apņēmusies uztaisīt nelielu mazu meiteņu rokas somiņu kolekciju. Un paviršas dāvanas man galīgi nepatīk, tādēļ noteikti iepriecināšu jūs un sevi tad, kad galvā ''būs vairāk brīvas vietas'', lai par to padomātu! :)
Bet šodien mani mājinieki dzird- lieciet man mieru, es domāju/šuju/ rotāju utt. :D
Atrādu jums pirmo mēģinājumu, kas ir tapis kopā ar nelielām auduma krellītēm. Somiņas lielums ir aptuveni 22 x 15 cm. Tamborēju ar tamboradatu nr. 6, audumu strēmelītes plēsu šaurākas, nekā pieaugušo meiteņu somiņām :). Krellītes ir no kokvilnas auduma un putuplasta bumbiņām.
Nu gan viss, man nav laika, man jāstrādā! :)
Vēlreiz paldies, ka esat kopā ar mani!
Komentāri
Blogpasaule tiešām ievelkt tā, ka kļūsti no tās atkarīgs. Bet tas taču ir tik forši, ka ir arī tāda aizraušanās kā blogošana!
Novēlu daudz radošu ideju, uzņēmības tās realizēt, spēka un laika pēc tam mums, lasītājiem, tās aprakstīt un atrādīt. :)
Bučas arī no manis :)))
centīšos būt interesanta un noderīga Jums arī turpmāk! :)
Somiņa supperīga! :)
Es pievienojos Helas teiktajam, kad blogpasaule ievelk tā, ka kļusti no tās atkarīgs. Esmu priecīga, ka nolēmu sataisīt savu blogu-mana tā jau pelēcīgā dzīve nu ir kļuvusi daudz krāsaināka un interesantāka :))