Par kafijas pupiņu. Vai audumiem. Laikam par sajūtām.
Šodien izklāju uz grīdas kafijas maisu. Prātoju, kādu somu šūt. Izkrita viena pupiņa. Pirmo reizi redzēju tādu zaļu, negrauzdētu. Iedomājos- no kurienes tā atceļojusi? Ar ko- ar kuģi? Kas to stiepis tai lielajā maisā?
Somu sašuvu. Sanāca liela, liela. Pludmalei derētu. Cerams, kādam derēs.
Jāatzīstas, ka man uznākusi vājība pret siksnām un sprādzēm... Tās daudz kur labi iederas.
Tad domāju- interesanti, vakar darbojos ar kaklasaites maigo audumu. Šodien ar džutas maisu. Dažādas sajūtas. Abas patīkamas.
Lai jums labs vakars! Ķeriet sajūtas :)
Komentāri
Nu bet maisi kolosāli, iedvesmojošs materiāls. Somas ar savu kafijas stāstu-forši!
Kā tām ir ar smaržu? Lai kur ietu, kafija vienmēr līdzi? :c)
Jā, tiešām - soma smaržo pēc kafijas? Šajā var labi daudz salikt, atrastos vieta pat kafijai;)))