trešdiena, 2013. gada 6. novembris

Pacietīgajiem


Ko nu mums katram Dievs (daba, iedzimtība) ir iedalījusi. Dažs - kustīgs, uz vietas nesēž ne mirkli, cits var divas lietas reizē darīt, citam patīk visu- lēni un mierīgi. Kristianam iedeva lielu pacietību un spēju koncentrēties tieši uz to, ko tajā brīdī dara. Dažreiz man kā mammai tas šķiet pat biedējoši. Liekas, ja šis bērns atrod kādu sev saistošu nodarbi, tad aizmirst par visu pasaulē! 

Vai esat mēģinājuši pašus elementārākos origami darbiņus? Man nav pacietības. Bet Kristianam ir! 







Paraugi noskatīti šajā, nu jau pasen, 1995.gadā izdotajā grāmatā. Varbūt, ka kādā bibliotēkā ir atrodama. Bet gan jau, ka arī citas par šādu tēmu ir pieejamas. 




4 komentāri:

Irēna teica...

es jau visu laiku saku, ka jums aug konstruktors. malacis puika! Priecajies par viņa koncentrēšanās spēju!! Man prieks, ka grāmata tikusi pie fana:)

Anda teica...

Origami ir forši :) šitiem jau daudz pacietības nevajag. Es reiz izdomāju, ka gribu locīt tos moduļu origami (saloka kaudzi mazu, vienādu formiņu un sasprauž tās kaut kādā noteiktā formā, piemēram, uztaisa zaķīti), tie gan man ātri apnika, pat vienam nesalocīju vajadzīgo skaitu gabaliņu).

Dēls uztrenēsies un mamma varēs meklēt, kur dabūt visādus glaunos papīrus, lai var locīt arī sarežģītas formas, kam parastais ir par biezu un cietu. :)

Aija Elliņa teica...

Anda, Tu jau runā par lietām, ko es vispār nesaprotu :) :)
Tev būs jāorganizē apmācības, mans Kristians būs pirmais rindā :)

Anonīms teica...

tikai tā jau arī faktiski var nonākt pie kāda galarezultāta, tas viņam no opiņa, bet ir jau jauki arī tie nemierīgie un apsviedīgie, ar viņiem ir ļoti jautri.