Rudenī

Kādas zilas un svelmainas dienas!

Tās ir šoruden pēdējās;

Drīz vien pelēkums smags un vienāds

Zemi mēnešiem ilgi klās.

Pāri galvām kā saplēstas lozes

Kļavu sarkanās lapas dies

Gaisma brokastu laikā sāks mosties

Un ap pusdienām gulēt jau ies,

Slapju sniegu iesviedis vaigā,

Vējš ap pleciem mums roku liks,

Un viss saulainums, siltums un maigums

Tad man tikai no tevis tiks.

/Ārija Elksne./

Gribēju atrast kādu skaistu un krāsainu dzejoli par to, kā rudens iedvesmo un silda mūsu sirdis... Bet laikam jau šādas sajūtas ir tikai nedaudzajiem :). Nu ko, atliek priecāties par Ārijas Elksnes dzejoļa pēdējām divām rindām- ja rudenī būsim tuvāk viens otram- lieliski! :) 

Vakar novācu ražu: ķirbis- pilsētnieks padevies varens! It kā pa jokam tieši dobes vidū starp garšaugiem iestādīts- 

Jau transformējies- 

Rudenī smaržo māja- 

... arī pēc vaniļas un kūkām-

...arī pēc apelsīniem (varbūt noderēs kāda eko svečtura veidošanai, kad sakaltīs)-

Neaizmirstiet arī roku darbus, tie aizvien vairāk atgriežas, kad rudens...

Kāds meža fragments arī pilsētas puķupodā iezadzies- 

Un vēla rudens roze vēl apņēmusies ziedēt! 

Lai mums krāšņi!