ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis

Rīta zīmītes...


Ja kāds pieceļas ātrāk un aiziet savās dienas gaitās, bet cits pieceļas vēlāk, tad tik sākas priekšnesums! Muris mēģina iežēlināt, Muris mēģina apmānīt... 


Muris murrā, Muris ņaud un dažādi izrādās...


Muris vedina pie ledusskapja ar ziņu- neesmu ēdis brokastis!!! 


Bet mēs tam esam gatavi, mums mājās ir tāfelīte, uz kuras uzrakstīt viens otram ziņu. Un šī rīta ziņa ir- 


... jo brokastis jau ir paēdis! :) 

Jauku un saulainu dienu! 

otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Cik somas var uzšūt no bērnu džinsu biksēm?


Sen nebiju ķērusies klāt kaut kā pārveidei par ko citu. Ierosme nāca no veikala ''Otrā elpa''- vajagot ko pasākt džinsu jomā... Nu tad lūk, no vienām ~ 135 cm gara bērna biksēm sanāk vismaz divas džinsu somas. Viena liela, otra maza. 






Joprojām nedomāju, ka kaut kā pārveidošana un pārstrāde ir krīzes laiku nodarbošanās, man sagādā lielu prieku redzēt, kas no manas darbošanās iznāk! 



svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

Tašu sezona ir klāt!


Ikdienas steigā jau mēģinu samierināties ar to, ka rokdarbiem neatliek laika. Te pēkšņi nāk ļaunais pavasara vīruss, kas parasto skrējienu piebremzē un atliek nedaudz laika padomāt par dažādām idejām, pameklēt tās internetā... un re, ko es sameklēju! Interesantu somu, ko saloka gluži kā origami no paliela taisnstūra auduma. Man sanāca tā- 


Protams, ka visparocīgāk šādu somu būtu veidot no elastīga auduma vai pat adījuma. Bet es, kā allaž, izmantoju kafijas pupiņu maisu. Oderē biezs un blīvs mākslīgais zīds. 


Ja gribat ko līdzīgu, locīšanas, piedošanu- šūšanas pamācība ir šeit



piektdiena, 2015. gada 24. aprīlis

Pankūkas bez ierastajām sastāvdaļām


Atceros, ka bērnībā, kad slimoju, nekad nebija jāēd ierastās lietas- zupas, gaļas mērces... Vienmēr mamma jautāja:''Vai tev uzvārīt kādu oliņu vai mannā putriņu?'' :) Cik patīkami- rūpes konkrēti par tevi nabadziņu slimo... Tā arī šodien, starp klepus lēkmēm un gaidot diagnozi- tikai bronhīts vai arī plaušu karsonis, gribēju uzcept pankūkas, šoreiz pati un uzcienāt mammu. Bet ak tu skāde, piektdienas vakarā nav ne olu, ne piena... bet mēs taču sen jau no vegāniem un citiem dažādu diētu zinātājiem esam iemācījušies, ka ne olas, ne piens un pat ne kviešu milti nav obligātas pankūku sastāvdaļas. 

Vajadzēs-
1) 2/3 rīsu miltus,
2) 1/3 zirņu miltus,
3) kefīru,
4) ūdeni,
5) cukuru pēc garšas, šķipsnu sāls,
6) 1/2 tējkarotes cepamo pulveri.

Krēmam-
1) biezpienu,
2) nedaudz krējuma,
3) cukuru vai citu saldinātāju, kakao pēc garšas.

Daru tā-
Sajaucu abus miltus, pievienoju nedaudz cukura, šķipsnu sāls un cepamo pulveri. Pievienoju kefīru un nedaudz ūdens, lai veidojas pašķidra pankūku mīkla.  Cepu līdz pankūkas kļūst zeltaini brūnas.

Krēmam sajaucu biezpienu ar krējumu un cukuru un nedaudz kakao. 

Lūk tādas ir rūpes konkrēti par sevi nabadziņu slimo. :) 





ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Virtuves piederums...


Saucās- atrodi Muri! 

Muris ļoti labi zina, ka nedrīkst kāpt uz virtuves galda un darba virsmām. Varbūt viņš to ir aizmirsis, jo ir kaķis ar sliktu atmiņu? Bet kā tad Muris atceras, kurš ir viņa vetārsts, kas apciemo tikai reizi gadā, ka no viņa jābēg un jāslēpjas? Daktera mašīna tikai tuvojas vārtiem, kad Muris jau ir aiz lielās lādes. 

Tā nu Muris šoreiz mēģina iekļauties kopējā virtuves interjerā un netraucēts nosnaužas... 

Ak šie kaķi! :) 


trešdiena, 2015. gada 22. aprīlis

Pirmā misija izpildīta:)


Sestdien dzīvnieku patversmē Ulubele uzzinājām, ka viens no veidiem kā varam līdzdarboties, ir paņemt sludinājumus par atrastajiem dzīvniekiem un tos izlīmēt pilsētā- rajonā, kurā atrasts dzīvnieks. Tā arī darām- ņemam dažus sludinājumus par atrastiem sunīšiem Āgenskalnā un Bauskas ielā. Ar Stradiņa slimnīcas apkārtnē klīdušā sunīša sludinājumu iet pavisam vienkārši- metāla siena pie tramvaja pieturas liekas gluži laba šādam sludinājumam. 

Mazliet tālāk jābrauc, lai izlīmētu Bauskas ielā atrastā dzīvnieka foto. Ņemam riteņus un ar mazāko bērnu braucam savā pirmajā misijā. Cītīgi meklējam piemērotākās vietas sludinājumiem. Es cīnos ar nepareizās padomjlaika audzināšanas sekām, jo nemitīgi nepamet doma, ka tad, kad līmēšu sludinājumu uz kādas sienas, mani saņems ciet un aizvedīs uz policiju (jo kā tad var aplīmēt sienas ar kaut kādiem tur papīriem!).... :) :). Vienīgais, ko esmu darījusi līdzīgā žanrā- bērnībā ar krītu uz mājas uzrakstīju savu vārdu un kad kaimiņš brēca uz mani un lika atzīties, ka to darīju es... es neatzinos (jo neviens vēl nav pārspējis spītībā mazu mežāzi!).  Beigās atzīstam par gana labiem Narvesen kiosku, betona stabu un sētu pie sabiedriskā transporta pieturas. Lieta darīta! Gandarīti par paveikto braucam mājās! :) 

Kaut nu tie saimnieki atrastos! 


sestdiena, 2015. gada 18. aprīlis

Nr.205


Diena kā piedzīvojums... dzīve kā košums :). Jā, šodien atkal bijām pie astaiņiem un ūsaiņiem Ulubelē.  Un šī nebija parasta diena, šodien mēs klausījāmies lekciju un pat ieguvām brīvprātīgā apliecību!!! 


Jūtos pacilāta un lepna par šo faktu, lai gan apzinos, ka nekāda mana nopelna tajā nav! 

Jā, Ulubelē ir jauna kārtība, pirms staidzināt sunīšus, ir jānoklausās ievadlekcija un jāsaņem šādu apliecību. Un tas ir tikai saprotami! 

Iepazināmies ar astoņiem līdz šim nesastaptiem sunīšiem. Īpaši sirds iesāpējās par diviem vēl pavisam jauniem suņupuikām... vai tiešām viņiem neatradīsies vienīgais un īstais...




Un vēl viena iespēja kā palīdzēt suņiem atrast saimniekus ir paņemt patversmē lapiņu ar sludinājumu par jūsu rajonā atrastu suni un izlīmēt to tur, kur apgrozās vairāk cilvēku! Tā arī darām! 


Paldies Ulubelei par iespēju. Tiekamies! 





otrdiena, 2015. gada 14. aprīlis

Pavasara balerīnas Salaspils sociālajā centrā


Parasti šīs balerīnas saistās ar Ziemassvētku dekoru ideju, bet mēs Salaspils sociālajā centrā šodien tās pārveidojām par pavasara balerīnām. Un kādēļ gan ne- tās ir universāls rotājums, ja balerīnai uz kleitas ziedi, tad tā ir pavasara balerīna, ja sniegpārsliņas, tad Ziemassvētku utt. 

Nedaudz stieples, pāris salvetes un pva līme- un gaisīgā būtne gatava! 








Paldies, mīļās, un tiksimies jau maijā! 



sestdiena, 2015. gada 11. aprīlis

Sestdienas cepumiņš. Tikai trīs sastāvdaļas (ar komentāriem nākamajā dienā)


Pavisam vienkārši-

1) ~ 3/4 tases kokosriekstu skaidiņas,
2) vienas olas baltums,
3) ~ 1/4 tases pūdercukurs, šķipsna sāls.

Kuļu olas baltumu, tad pievienoju pūdercukuru un sāli. Savienoju ar kokosriekstu skaidiņām, kuras iepriekš nedaudz pamaltas kafijas dzirnaviņās un drīzāk atgādina rupja maluma miltus.

Veidoju bumbiņas, lieku uz cepampannas, ievietoju līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī uz ~ 10 minūtēm!



Smarža nāk pa priekšu! Mmmm!

! Un tagad, mīļie, replika no smaržīgās virtuves jau nākamajā dienā. Re, kādi sanāca cepumiņi šodien- 


Atšķirība? Cepumi ir apaļi, neizplūduši, saglabājuši savu formu.



Ko darīju savādāk? Baltā cukura vietā liku kafijas dzirnaviņās samaltu brūno cukuru, visas sastāvdaļas liku dubultā daudzumā. Varbūt vienīgi cukuru pievienoju nedaudz mazāk. 


Bet garša- abiem variantiem laba! :)

sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Priecīgas Lieldienas!




Un galvenais- nezaudējam humora izjūtu ne vērojot aiz loga pelēko krāsu, ne redzot kā bērns izmet no rokām viskrāsaināko olu! :) :) 


Priecīgi!