Divas želejas, divi eksperimenti


Ērkšķogu krūms. Tik vecmodīgi skaists. Izpļauta zālāja vidū, apravēts, ar citu krūmu nesajaucams. Ogas neviens neēd. Atceros bērnību, viena omīte vārīja no tām ievārījumu. Nebija garšīgs- visas tās miziņas, sēkliņas...  Bet mani tās ogas neliek mierā! Visam, kas nav tikai dekoratīvs, ir jāsameklē garšīgs pielietojums. 😉

Daru tā-

Lasu ogas. Nomazgāju tās, neko īpaši neattīru no zaļajiem kātiņiem. Lieku lielajā blenderī iekšā un kuļu, līdz viss sajaucies vienā masā. Ja negrib īsti labi kulties, nedaudz jāpielej ūdeni! Šo masu divas reizes izberžu caur sietu tā, lai viss liekais paliek sietā. Nosveru. Lieku katlā. Klāt ''Želejas cukuru 1:1'', tieši kā rakstīts nosaukumā, proporcijā viens pret vienu, pērku cukuru Rimi. Vāru, noputoju, verdošu leju burkās. 



Bet arī piparmētras neliek mieru! Šķirstu dažādas receptes internetā, palieku pie sava varianta.


Daru tā- 

Dārzā saplūcu lielu bunti piparmētru. Nomazgāju. Katliņā iekšā, ūdeni klāt un uz uguns. Kad uzvārījies, ņemu nost. Dažādas vakara gaitas iztraucē pabeigt procesu. Katliņš ar visu ''stipro tēju'' paliek ledusskapī pa nakti. No rīta noleju ''tēju'' no biezumiem, piparmētras vēl kārtīgi izspaidu. Izmēru šķidrumu tā, lai ir 3/4 no litra. Klāt viena citrona sulu un 1 kg ''Želejas cukuru 1:1''. Vāru, noputoju, leju burkās. 

Mmmmm, māja smaržo! 

Domāju, ka no ērkšķogām vēl noteikti gatavošu arī čatniju. Pievienojot pa ķiplokam un kādai etiķa lāsei, sanāks brīnišķīga piedeva otrajiem ēdieniem. 


Komentāri