Puķaina kanna

Neesmu liela vecu lietu krājēja. Drīzāk izmetīšu ārā vairāk nekā nepieciešams, nevis krāšu un domāšu, ka noderēs. Bet ir dažas lietas, kuras nudien nevar izmest.

Tieši tāds ir stāsts par šo veco kannu. Pat īsti nezinu, kur tāda radusies un kam kalpojusi. Bet, ja sagribētu tādu kannu iegādāties, nudien nezinātu, kur to izdarīt. Nolēmu, ka varu nedaudz izdaiļot un paturēt. Tik ļoti esmu ar to saradusi, ka visu ziemu tā atradās manā virtuvē kā ļoti praktisks un funkcionāls interjeta priekšmets.

Vajadzēja-

1) kannu,

2) krāsu, kuras anotācijā rakstīts, ka var krāsot arī metāla virsmas,

3) salvetes ar tīkamiem rakstiem vai zīmējumiem,

4) caurspīdīgu laku,

5) otu.

DARĪJU TĀ

Vispirms no izvēlētajām salvetēm izgriezu motīvus, ar kuriem rotāt kannu.

Notīrīju kannu, nokrāsoju ar krāsu vienā kārtā. Krāsu neklāju ļoti rūpīgi un biezā slāni, klāju tā, lai ir nedaudz vecināts iespaids.

Kamēr krāsa vēl nebija līdz galam nožuvusi, salīmēju salvešu motīvus uz kannas.

Kad krāsa bija nožuvusi kārtīgi, nolakoju pa virsu ar caurspīdīgo laku.

Komentāri

Unknown teica…
kanna meitiņ nāk no Spuņņiem, kad mēs vēl dzīvojām būdiņā, tur nebija ūdens, nesām no ceha, tā ir alumīnija kanna, laba lieta, pārvērtība ir pārsteidzoša un jauka
Aija Elliņa teica…
Nē, man patīk... :) :) kapēc es to agrāk nezināju? :)
Irēna teica…
jauki, arī mana iemīļota nodarbe-salvešu tehnika
Aija Elliņa teica…
Jā, Irēnīt, redzēju pakaramos 'draugu' albumā, superīgi!
Laine teica…
Kolosāla kanna! Tu mani iedvesmoji ielikt šito darbiņu "TO DO " darbu sarakstā!
Aija Elliņa teica…
Droši, Laine! Darbiņš nav grūts, bet rezultāts sagādā milzu prieku!