Salāti no dārza
Kad apsēžos pie šķīvja ar salātiem, kurā visas vai gandrīz visas sastāvdaļas ir no dārza un tikko plūktas, daudz ko piedodu savai dzīvesvietai.
Piedodu to, ka nav kārtīgā ceļa, ka ziemā neskaitāmas reizes jāiestieg ar mašīnu un jāiet ar kājām no bērnu dārza, piedodu to, ka pēc teātra izrādes jāstāv stundu stacijā un jāgaida pēdējo vilcienu, lai tiktu mājās, ka jāstaigā mūžīgajās džinsās un šņorzābakos, lai izbristu pa dubļiem un tamlīdzīgas ''nebūtiskas'' lietas :).
Pilnīgi piekrītu Ilzei no absolutsed, ka vislabāk būtu, ja varētu visu audzēt naturālā saimniecībā. Tiešām cita garša ēdienam, ja ir paša audzēts un uzreiz no dobes.
Šoreiz šķīvī- rukola, spināti, mazas skābenītes, dilles, redīsi, ķirbju sēklas un no pirktajiem produktiem- caurauguša šķiņķīšas šķēlītes un tomāti. Klāt eļļa un nedaudz baltvīna etiķis. Garšvielas pēc garšas.
Komentāri
Sarkanā Biete, esmu dzirdējusi, ka latvieši visās iespējamās pasaules vietās mēģina kaut ko izaudzēt! Tu esi malacis! :)
Madara, Inga, tur jau tā lieta, ka pusi no garšas laikam sastāda tas, kas zini, no kurienes zaļums nācis un ''kas tam vēderā'' :)
Anna
Šodien gan ar bažām secināju, ka ēdu tos salātus tādā ātrumā, ka drīz var aptrūkties... bet sasējām ar Kristianu vēl! :) Gaidam, kad izaugs!