Tuvojas ziema jeb ''nošūt stresu''

Irēna dažreiz saka, ka ''jānošuj emocijas nost''. Es šodien gribēju nošūt stresu, jo pazudusi ir mana Mince. Laiks jau pagājis vēl mazs, pat ja būtu pazudis cilvēks, policija droši vien manu iesniegumu vēl nepieņemtu, dažs nodomās, ir nu gan- kaķis pazudis. Bet visi dzīvnieku draugi jau mani sapratīs- kaķis kā vakar vakarā izgāja ārā, tā vairs nav redzēts... gaidu. Agrāk šādas ''epizodes'' atkārtojās itin bieži- aiziet ārā, pārrodas pēc dienām divām, nosalusi, izsalkusi, sakāvusies, citreiz slima... Tagad sen tā nebija gadījies, tādēļ arī uztraucos.

Bet nu par to šūšanu. Šuvu čības. Izmantoju safilcētu džemperi. 80 % vilna, pirku Humanā, maksāja latu. Tikai no piedurknēm jau sašuvu divas čības (par otrām citreiz). Piektdien un sestdien Humanā būs viss nopērkams par santīmiem, jo pirmdien jauns pievedums, ja kādam vajag atjaunot reciklējamo džemperu krājumus, var šo to meklēt.

Čību piegrieztne iegūta Somijas braucienā, burvīgā grāmatā, ko pa lapai pafotografēju.

Piegrieztnē ir arī austiņas, jo grāmatā tās bija bērnu čības, bet man tās liekas pārāk seklas priekš bērnu čībām, tādēļ austiņas ir pārceļojušas uz citu piegrieztni, bet šī ir tapušas par sieviešu čībām.

Klāt dekoriņš no plāna filca gabaliņiem un pogas.

Dubulta zolīte. Pamataudums un vēl viens džempera gabals.

Vīles šuvu ar šujmašīnu ar elastīgo vīļu dūrienu un pa virsu ar pogcaurumu dūrienu- ar roku, protams.

Turpinu gaidīt Minci.