ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis

Kā svārki tapa par blūzi


Man bija ļoti mīļi svārki. Bet pēdējos aptuveni 4 gadus veicu ar tiem pilnīgi idiotiskas izdarības- vasaras sākumā pakāru tos skapī uz pakaramā un rudenī noņēmu no tā, lai noliktu ''ziemas guļā''. Tā arī ne reizi neuzvelkot!

Kad šajā pavasarī atkal roka sniedzās tos iekārt skapī, nolēmu, ka tā vairs nevar turpināties. Vai nu reciklēju un dodu tiem otru dzīvi, vai arī metu ārā.

Audums man patika un nolēmu, ka tas labi derētu blūzei.

Darīju tā- izgriezu oderes daļu no svārkiem. Izārdīju sānu vīles, lai izveidotos rokriņķi. No vidukļa sanāca kakla izgriezums. Nogriezu taisnstūri no oderes auduma un piešuvu apakšmalai. Nelielus oderes auduma taisnstūrīšus izmantoju arī rokriņķa apstrādei. Uztaisīju nelielu puķi no oderes auduma un jauna štāte gatava!

Paldies par iedvesmu šim blogam!

trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Uz ātru roku. Paldies www.fotoreceptes.lv !


Šodien ar mazo bērnu bijām Rīgā un mans mazais NATO ģenerālis (jo dzimis tieši NATO samita laikā), Origo ēstuvē paziņoja, ka viņam bez kartupeļu pankūkām ļoti gribas arī saldo. Vieglprātīgi apsolīju, ka saldo viņš dabūs mājās! Mājās solītais bija jāpilda.

Pārcilājot prātā produktu klāstu, kas atrodams ledusskapī, atcerējos šo recepti.

Mans variants: saspaida cepumus, piespiež tiem klāt greipfrūta sulu. Sakuļ saldo krējumu, ja grib pievieno nedaudz cukura. Sajauc abas masas kopā! Gardi!

Arī mans kaķis nesaprot, kāpēc jāēd ēdiens bez gaļas... Kurš vēl tā domā sapratīsiet, ja apskatīsities šīs receptes beigās.

Labu apetīti!

otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Pankūkas un brīvdienas


Nezinu, kas tur Kauperam ir ar tām brīvdienām... bet man arī tās nav mīļākās dienas. Varbūt tāpēc, ka tādu vai citu apstākļu pēc, nevaru tās pavadīt tā, kā īsti gribētos, vienmēr gaidu ierasto ritmu. Un tad ierasto ''rāmju iekšpusē'' gan varu eksperimentēt, meklēt un plosīties! Nu katram savas dīvainības, vai ne?

Tieši tādēļ, uzcepot šodien pankūkas un uzklājot galdu uz lieveņa (jā, jā, kā man tas patīk!!!), sajutos burtiski laimīga!

Bet par pankūkām! Kopš mūsu mājā ir uzradusies maizes cepamā krāsniņa, esmu atklājusi daudzas interesantas lietas. Piemēram, ka milti mēdz būt ne tikai kviešu un rudzu, bet arī griķu, kukurūzas, pat ķirbju un biešu! Ka klijas mēdz būt ne tikai kviešu, bet arī auzu. Ka diedzētus graudus var likt ne tikai uz sviestmaizes, bet iecept arī maizē :).

Kādu citu reizi uzrakstīšu par griķu miltu plānajām pankūkām. Lai gan tur jau nav ko rakstīt- aizstājiet lielāko daļu kviešu miltu ar griķu miltiem un būs jums interesantas plānās pankūkas!

Šīsdienas pankūkām apmēram 1/5 no miltiem bija kukurūzas milti un klāt kāda sauja auzu kliju. Un ļoti pat gardas!

Jaukus eksperimentus virtuvē un nebaidamies mēģināt! :)

svētdiena, 2011. gada 24. aprīlis

... arī pa kādam brīnumam!


Atzīšos, ka šogad nemaz tik iedvesmota nebiju, gaidot svētkus. Bērni atteicās krāsot olas, domāju- nekrāsošu vispār. Vakar vakarā pārdomāju. Iebēru katliņā karkadē tēju un vēl klāt ''Augļu dārza'' asorti augļu tēju, nedaudz sāli un etiķi. Jau iepriekš pesimistiski nodomāju, ka nekas jau labs nesanāks, jo ar dabiskajām krāsām man līdz šim nav veicies.

Tā arī sanāca, olas gan bija interesanti zilganpelēkas ar nelielām svītriņām, jo biju tās iepriekš aptinusi ar skoču. Paturēju vēl pāris stundas novārījumā, krāsa palika intensīvāka.

Lieldienas svinējām ārā, dārzā. Bērni ierosināja ripināt olas pa dēlīti, paņēma tās un aizgāja darboties.

Kad beidza šo nodarbi, tad ieraudzīju, ka ar olām ir notikuši dažādi brīnumi. Vai nu saskarē ar zāli vai zemi, olas bija ieguvušas dažādus neparastus rakstus.

Re-








Tā nu šoreiz sanāca- tu cilvēks pūlies, krāso, bet viņas pašas ņem un sakrāsojas, kā tām tīk! :)

Svētku kuličs maizes cepamajā krāsnī


Gandrīz var teikt, ka Lieldienas aizvadītas. Diena bija patiešām burvīga, ceru, ka visi to izbaudīja pilnībā!

Vakar pa dienu, gatavojoties svētkiem, ''pajautāju'' meklētājam www.yandex.ru kuliča, ko cep maizes cepamajā krāsnī recepti... Biju gluži vai nelaimīga, jo sameklēto recepšu daudzums bija tik iespaidīgs, ka nezināju, ko izvēlēties. Tad nu izvēlējos pirmo, kas iepatikās... Varbūt varat pamēģināt vēl šajās Lieldienās, varbūt noderēs nākamajās.

Vajadzēs-

1) 200 ml ūdens,
2) tējkarote sāls,
3) 75 g cukura,
4) 100 g sviesta,
5) 1 liela ola,
6) tējkarote kanēlis,
7) tējkarote kardamons,
8) 500 g kviešu milti,
9) pusotra tējkarote sausais raugs,
10) 175 g rozīnes (man uz pusi ar žāvētām dzērvenēm),
11) pūdercukurs un citrona sula glazūras veidošanai, cukura rotājumi pārbēršanai.

Pamatprogramma, vidējā garoza. Ja mīklas mīcīšanas laikā liekas, ka nesaveļas smuka bumba, kas atlec no cepšanas tovera malām, tad pieber nedaudz miltus klāt.


Nobaudiet svētku kuliču! Priecīgas Lieldienas!

sestdiena, 2011. gada 23. aprīlis

Šokolādes- biešu kūka


Tā mēs, blogu rakstītājas viena otru pamudinām uz dažādām lietām. Vakar nosūtīju Irēnai saiti ar pamācību sasiet vasaras somu, skat- jau soma gatava! :) Irēna man pārsūtīja savas meitiņas pārbaudītu biešu kūkas recepti un re- es arī izmēģināju!

Tā kā oriģinālās receptes mājas lapa vairs neveras, sūtu virtuālu paldies tam, kas šo kūkas recepti bija publicējis! Sakarā ar manu aizmāršību (vispār aizmirsu pielikt eļļu) un radošu pieeju receptēm, tāds ir mans variants.

Vajadzēs-

1) 175 g miltu + ~tējkarote cepamais pulveris,
2) 75 g kakao pulveri,
3) 175 g pūdercukuru (receptē 250 g),
4) 310 g vārītu, rīvētu bieti (receptē 250 g),
5) 3 olas,
6) vaniļas cukuru vai ekstraktu,
7) pārklājumam šokolādi, pūdercukuru u.c.
8) 200 ml rapšu eļļas (es šo sastāvdaļu aizmirsu pievienot, tādēļ nezinu, kāda ir kūka, ja pieliek eļļu- droši vien daudz treknāka :) ).

DARU TĀ

Sajaucu sausās sastāvdaļas. Atsevišķi sajaucu slapjās sastāvdaļas. Savienoju kopā.

Leju mīklu ar cepamo papīru izklātā formā un lieku iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī. Sākumā karstākā temperatūra, kad kūka paceļas, nogriežu mazāku temperatūru un cepu aptuveni pusstundu, kamēr kūkā iedurts kociņš paliek sauss.

Izkausēju šokolādes tāfelīti ar pielietu kādu lāsi saldā krējuma un pārsmērēju kūkai. Kad ieraugu, ka esmu nopirkusi rūgto šokolādi, kas man neiet pie sirds, uzberu nedaudz pūdercukura, bet tas nav obligāti.

Labu apetīti!


Priecīgas, gaišas un mierīgas Lieldienas visiem!

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

Apburošs pāris...


Vakar gājām ar zēniem pastaigāt. Jāsaka, ka mums nav tāda apkārtne, pa kuru gribētos pastaigāt. Vairs nav. Kopš blakus mājai ir ierīkota mazdārziņu kolonija. Droši vien nevienam nav jāstāsta, ko tā sev nes līdzi- gružu kaudzes, atkritumu pilnas grāvmalas un vecenes (piedodiet!), kas ravējot dārzu, met nezāles pāri sētai. Bet lai nu par to uztraucas arī Salaspils dome. Mūsu sēta ir tīra. Mēs uzstādām apmēram 5 cm lielu redzes leņķi, lai redzētu tikai to, ko gribam redzēt un ejam ārā!

Un tiekam atalgoti! Ceļa galā satiekam ļoti kolorītu pāri, kas mūsu pusē nemaz nav tik bieži sastopams.




Izskatās, ka mēs jauko pārīti it nemaz neinteresējam, viņiem savas darīšanas, savas iešanas un peldēšanas.




Ceļā redzam vēl daudz ko skaistu un uzskatām, ka mūsu pastaiga ir izdevusies! :)



Jauku dienu arī jums!

trešdiena, 2011. gada 20. aprīlis

Dekorēt, dekorēt. Nr. ...


Labi, nav ko liegties, arī mūsu mājā atkal ienācis neliels pirmssvētku drudzis. Tieši tāpat kā pirms Ziemassvētkiem lielais bērns staigā pa māju ar vēlējumu- dekorēt!

Tā kā tuvākais rokdarbu veikals Tiimari ar putuplasta olām atrodas tieši 17 km. (pa dzelzceļu) attālumā, tad nolemjam izlīdzēties ar to, kas ir mājās atrodams :).

Vajadzēs

1) papīru burzīšanai olu veidošanai (labi burzās IKI un Mēness aptiekas reklāmas),
2) vecas zeķubikses :),
3) auduma gabaliņus, dažādus atgriezumus, lentītes u.c.

DARĀM TĀ

Saburzam papīrus, izveidojot kaut ko līdzīgu olas formai. Uzmaucam virsū zeķubikses kājas daļu, nogriežam un salīmējam ar karsto līmi. Izveidojas skaistas melnas ''gotu'' olas :D.


Bērns sagriež kokvilnas lupatiņas mazos gabaliņos. Šo paņēmienu nedaudz noskatāmies šeit.


Ņemam savas melnās olas un aplīmējam tās ar mazajiem lupatu gabaliņiem ap olu ar karstās līmes palīdzību.

Apsienam olas ar lentītēm, sasienam bantītes, divām pielīmējam taurenīšus, vienai puķītes un pirmās dekorācijas zēnistabai gatavas!

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

Maciņš atlaižu kartēm


Nezinu kā ir citiem, bet man ir sakrājušās ļoti daudz plastikāta atlaižu un dažādu ''kluba biedru'' kartes. Lielveikali, aptiekas, skaistumkopšanas profesionāļu veikali- viss vajadzīgs, bet naudas makā vairs nelien.

Tā kā mazais bērns mani ir aplipinājis ar vīrusu, bet pats jau sen vesels bērnu dārzā, šī brīža pašsajūta neļauj neko vairāk, kā sēdēt un lēni kustināt rokas :D. Šim darbiņam piemēroti!

Vajadzēs-

1) džinsu auduma atgriezumu,
2) plāno filca audumu (arī der atgriezumi),
3) dažādas pērlītes,
4) podziņu,
5) šujmašīnu.

DARĪJU TĀ

Internetā sameklēju magones motīvu, jo tieši tādu gribēju uz maciņa. Izdrukāju, izgriezu. No filca auduma izgriezu ziedu un lapas.

Ar nepārtraukto atpakaļdūrienu piešuju filca ziedu un lapas pie džinsu auduma. Audumu jāizvēlas tādā lielumā, lai maciņš būtu gatavā veidā nedaudz lielāks par plastikāta kartēm.

Magones viducī iešuju fliteri un sēkliņpērlītes. Zem ziedu motīva nošuju brīvi ar dažādām pērlītēm no '''pārpalikumu maisa'' :).

Sašuju sānu vīles. Detaļai, kas aizvērs maku, noārdu kādas 10 diegu kārtas un iegūstu nelielas bārkstis. Iešuju pogcaurumu un piešuju pogu.

Maciņš gatavs!

pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Kamēr top mini albumiņš

Reiz uztaisīju vīram vārda dienā kabatas formāta albumiņu, kur bildēs esam tikai mēs divi. Februārī, kad lielākajam bērnam ir dzimšanas diena, gribēju līdzīgu sataisīt arī viņam. Sāku drukāt bildes, beidzās fotopapīrs, tad bija citi darbi un tā tas palika...

Šodien paņēmu diskus ar ģimenes bildēm, sāku meklēt bildītes ar Kristianu un kaut kā skumji sametās, ko es tur redzēju? Visu laiku mainās gadalaiki, bērni aug aizvien lielāki, pati paliec aizvien vecāka... Nu kāds tur prieks, sakiet? :)

Lai galīgi neieslīgtu melanholijā, pagadījās arī pa kādai jautrākai bildei.


Mince, Mince, ar ko tu nodarbojies?

Vai tik kāds nav veicis pret tevi provokāciju? :D Un es pat zinu, kurš...

sestdiena, 2011. gada 16. aprīlis

Auduma ziedu un brošu darbnīca Otrā Elpā. 16.04.2011.

Tā nu vēl viena lieta, vēl viens aizraujošs notikums manā dzīvē ir ierakstāms vēstures lappusēs.

Paldies, mīļie darbnīcas dalībnieki, jūs bijāt fantastiski radoši! Vienīgais, ko nožēloju, ka nebija iespējas katram dalībniekam veltīt vairāk laika, telpas un savas uzmanības. No otras puses- mēs bijām tik daudz un tas ir LIELISKI!!!

Lūk, 15 darbnīcas dalībnieku darbi.

Vai nav skaisti?


Bija rokdarbnieces, kas paspēja uztaisīt vairākus darbus.




Bija meitenīte, kas uztaisīja sprādzīti un brošiņu sev un sprādzīti māsiņai.


Bija jaunieši, kas ieradās un darbojās kopā. Neskatoties uz dažādām valodām, kurās runājām, arī viņu darbi ir labi izdevušies! Arī viens čakls puisis bija mūsu vidū!




Vēlreiz paldies- Irēnai, Otrās elpas cilvēkiem, Elīnai un visiem darbnīcas dalībniekiem!

piektdiena, 2011. gada 15. aprīlis

Priekam un veselībai


Kam nu tie bērzi piemājas saimniecībā aug, tos mēs apskaužam! :) Jums ir paveicies, varat tagad sulas dzert. Mēs izlīdzamies kā varam- tukšojam pērnos paštaisītās ābolu sulas krājumus, papildinot tos ar nelielām piedevām.

Šoreiz recepte šāda- ābolu sula, svaigi spiesta burkānu sula un obligāta piedeva- saldēts greipfrūta sulas kubiņš. Mmmmmmm!

Arī mazas rociņas var uztaisīt brošu!

Šodien bariņš mazu čaklu rociņu kopā savu audzinātāju un auklīti taisīja brošiņas. Protams, ka mīļajām māmiņām Mātes dienā. Ar lielu aizrautību un radošu degsmi.

Paldies Zintai un Anniņai par sagatavotajām pamatnītēm!

Paldies, ka aicināt mani darboties kopā ar bērniem!

Paldies, ka ļaujat bērniem darboties un attīstāt viņos radošo garu!

ceturtdiena, 2011. gada 14. aprīlis

Gatavojoties Otrās elpas darbnīcai


Diez vai par maniem darbiem būs jelkad tik daudz sajūsminātu komentāru, kā par tēta pinumiem vakardienas rakstā, bet par to visiem LIELS PALDIES! :)

Jā, mīļās, lieliem soļiem tuvojas sestdiena, kad esmu piekritusi Otrā elpā (negribas pat teikt ''novadīt'') piedalīties auduma ziedu un rotu darbnīcā. Pa šo laiku esmu daudz pētījusi un praktiski darbojusies, lai darbnīcas dalībniekiem būtu vairāk piemēru un lielāka izvēle, ko veidot nodarbībā pašiem. Esmu centusies aptvert iespējami vairāk materiālu un stilu, lai nodarbībā parādītu, ka arī no auduma atgriezumiem var tapt skaistas lietas.

Atrādu jums vēl savus jaunākos darbus, bet nevaru garantēt, ka līdz sestdienas rītam netaps vēl kāds. :)

Jāsaka, ka mana sirds un patikšana noteikti pieder šīm filca brošiņām. Vīrs gan redzot, ka griežu ar manikīra šķērītēm mazos virpulīšus sarkanajām puķītēm vaicāja, vai netaisos drīzumā arī sākt strādāt ar mikroskopu :D.



Paldies visu to neskaitāmo interneta mājas lapu veidotājiem, kurās ieskatījos, meklējot iedvesmu. To ir tik daudz, ka nevaru pat ielikt saites... Paldies, mīļās ziedu veidotājas, jūs visas esat brīnišķīgas!!!

trešdiena, 2011. gada 13. aprīlis

Skaistas lietas tepat blakus!

Vienmēr priecājos, kad mans lielākais puika uztaisa kaut ko skaistu un radošu. Viņam, savos 6 gados, ir pacietība kā lielam vīram! Bet nekas jau nerodas tukšā vietā! Savu daļu šīs īpašības un arī spēju novest lietas līdz galam viņš un arī es noteikti esam mantojuši no mana tēta.

Tāpēc šodien gribu pastāstīt par tēta kādreizējo aizraušanos un savulaik arī maizes darbu- klūdziņu pīšanu (jā, jā, bija kādreiz laiks, kad varēja ļoti labi pārtikt arī no rokdarbu veidošanas).

Nezinu, kas lika padomju inženierim konstruktoram pievērsties daiļamatniecībai, bet tā nu tas sanāca. Ātri sajutis, ka sanāk un patīk, tētis ar to nodarbojās gana nopietni. Savulaik arī vadīja pīšanas studiju un daiļamatniecības vidusskolā pasniedza bērniem arodu. Viņš ir arī daiļamatu meistars.

Rinda uz viņa pītajiem darbiem bija milzīga, cilvēkiem patika un tie pirka viņa darbus. Kā redzēsiet tālāk pievienotajās bildēs, meistarība bija izkopta liela un darbu amplitūda arī varena- no mēbelēm līdz sīkām un smalkām lietiņām.

Lūk tikai neliela daļiņa no viņa daudzajiem darbiem!









otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

Uzkodas no parmezāna siera

Sākšu ar to, ka nesen man draudzene atkal atnesa dažas grāmatas norvēģu valodā. Tieši no tādas reiz tapa mana Tildas māsīca, kura nu ir devusies dzīvot uz mazākā bērna grupiņu bērnu dārzā. Šoreiz savā īpašumā ieguvu arīdzan ļoti kolorītas kundzes sarakstītu pavārgrāmatu.


Jāsaka, ka dīvainā kārtā, šī grāmata man ir kļuvusi par tādu kā garastāvokļa uzlabošanas lietu. Pat nemāku pateikt, kādēļ. Varbūt tāpēc, ka no grāmatas lapām nāk tāds vieglums, tikai apskatot fotogrāfijas vien. Var redzēt, ka kundze ir ar lielu dzīves pieredzi, bet pašironiju un dzīvesprieku noteikti saglabājusi. Grāmatā nav nekādu pārizsmalcinātu dizainu vai virtuves iekārtu, kas jau uzreiz iedzītu kompleksos gatavot gribētājus.

Piemēram- kundzei ir kaķis un viņa strādā dikti vienkāršās tupelītēs :)

Viņas virtuves iekārta liek nojaust, ka arī es uz savas lētās plīts varu pagatavot jebko! :)

Viņas ēdienu piedevu saraksts ir gana demokrātisks.

Bet apskatītas tiek arī mūsdienīgas tendences, kā piemēram Slow food.

Ko darīt ar norvēģu valodu? Daļa receptes sastāvdaļu ir redzamas uz bildes, daļa skan ļoti līdzīgi kā angļu vai vācu valodā, atlikušo daļu var atrast google tulkotājā.

Nu tad pirmā un pavisam elementārā recepte no šī grāmatas ir parmezāna čipsīši vai uzkodiņas. Jāsaka, ka tie man stāvēja rindā uz gatavošanu, jo tikko tos redzēju arī krievu žurnālā ''Škola Gastronoma''.



Vajadzēs-

1) parmezānu,
2) melnās olīves (man- zaļās), sagrieztas ripiņās un papriku, sagrieztu mazos gabaliņos (Monas pavārgrāmatas variantā)
3) pētersiļus (Škola gastronoma variantā)

DARU TĀ

Sarīvēju sieru, daļu sajaucu ar sasmalcinātiem pētersīļiem, daļu ar olīvēm un papriku.

Lieku uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru un sakarsētā cepeškrāsnī iekšā! Cepu, kamēr siers izkusis un maliņas nedaudz kraukšķīgas.

Mmmmm, sieru mīļi novērtēs!