Kuskuss? Nē, prosa
Nezinu kādēļ, manā bērnībā ģimenē prosu uzskatīja par tādu kā otršķirīgu ēdienu un nekad negatavoja. Pati priekš sevis esmu lauzusi šo mītu un atklājusi to kā brīnišķīgu produktu.
Es prosu vāru ļoti līdzīgi kā rīsus. Uzkarsēju kādu karoti eļļas, tajā apcepu kanēļa standziņu, pāris krustnagliņas un lauru lapas. Tad pieberu klāt kurkumu, kādreiz asafetīdu u.c. garšvielas pēc izvēles. Šajā maisījumā ieberu glāzi iepriekš nomazgātu un notecinātu prosu. Ātri apcepu to. Pieleju 2 glāzes ūdens, ātri uzvāru, pieberu sāli, nogriežu ļoti mazu liesmu, uzsedzu katliņam vāku un atstāju to mierā 20 minūtes. Vārīšanās laikā vāku nav jāver vaļā un prosu nav jāmaisa.
Tajā laikā apcepu uz pannas dārzeņus- šoreiz papriku un šampinjonus. Sajaucu kopā ar jau gatavo prosu. Labu apetīti!
Komentāri
P.S. kaut kas ir mainījies blogera uzstādījumos, un caur šito komentāri atsevišķā lodziņā vairs nav iespējam sekot ar e-pastu(es to opciju izmantoju, jo nespēju atcerēties visas lapas, kur kaut ko ierunāju, pajautāju un līdz ar to neuzzinu, ko cilvēks man atbildēja:()
Zkss, vismaz vīru apmānīju, viņš saprata sākumā, ka tas ir kuskuss :)
Ps. Atzīšos, bērnībā domāju, ka prosa ir oficialā papagailīšu barība :D
Jā, jā , manā bērnībā tā bija cālīšu barība. Kādreiz jau mamma izvārīja biezputu, bet tā šķita rūgtena. Toties tad man pastāstīja recepti garšīgai prosas biezputrai. Prosu pirms bēršanas 3 reizes noskalo verdošā ūdenī,vāra pusmīkstus, pielej pienu un uzvāra. Garda gan sanāk.