Mura brālis meklē sev saimnieku un mājas


Šodien ieraudzīju facebook.com šādu ierakstu- 

Baltiņš ir 8 mēnešus vecs kastrēts kaķu jauneklis.Viņš tika atnests uz veterināro klīniku "Paija Vet"-nosviests uz letes ar tekstu-iemidziniet! Tāpat tur nonāca viņa māsiņa un brālītis.

Ja neesi vienaldzīgs, tad palīdzi Baltiņam atrast mīlošu saimnieku!


Ticiet vai ne, bet Baltiņš ir mūsu mīļā Mura Minkas Elliņa brālis. Viņš joprojām dzīvo klīnikā un ļoti grib pie saviem ''īstajiem'' saimniekiem. 

Kad pagājušajā gadā aizbraucu pēc Murīša, redzēju vien mazus kaķu bērniņus, tieviņus un pa dakteri rāpojošus, tādus, ko pat īsti sabildēt nevarēja- tik kustīgi un nenotverami tie bija.  No Murīša bildē tikai baltie zābaciņi iekļuvuši :). 


Re, kāds Muris liels jau izaudzis un viņa brālis tāpat. 

Ja esat atbildīgs cilvēks un  ilgojaties pēc jaunas dzīvības un prieka mājās, Baltiņš jūs gaida Paija Vet klīnikā, Briāna ielā 12. 



Komentāri

Irēna teica…
Jā, lūdzu, kāds atsaucieties.. labi gēni šai ģimenē
Inese teica…
Aiju, es kā divu minku brāļu apkalpojošais personāls atkārtošos, bet tomēr pateikšu gan - divi kaķi mājās ir absolūtais minimums, un ja tie vēl ir brāļi, tad vispār grēks tos izšķirt!!!
Tici man, divi minči ir dubulta laime mājās.
Padomā, lūdzu, vai tiešām pie jums neatrastos vietiņa vēl vienai murrājošai sirsniņai...
Es pa 9 gadiem nevienu mirkli nenožēloju, ka atstāju otru kaķi, kaut biju domājusi to tikai apārstēt un atdot kādam.
Aija Elliņa teica…
Bet, Inese, vai tu nedomā, ka mums ietu kā Madarai (kad kaķi sakāvās) ar tādu brāli, kas tomēr jau ir izaudzis par lielu kaķi un varbūt nemaz nenojauš, ka viņam te brālis Muris dzīvo... Kādā vecumā Tavējie brāļi sāka dzīvot kopā un kā viņi reaģēja viens uz otru?
:)kā man audžutēvs teica, uzdāvinot dillei divus kaķus viena vietā.., ka pie bļodas nemaz nepamanīšot, cik to ēdāju:) un kur viens .. tur divi..:) mums gan ir 3..
Lai izdodas atrast mājas, un lai izdodas varbūt viņam lauzt Jūsmājas durvis ar:))) lai paliktu uz dzīvi pie brāļa:)
PS - mūsmājās reizēm visi izkaujas, reizēm spēlējas, reizēm guļ un šņāc viens uz otru - un pagāja vairāk kā gads:) līdz vecais kaķis pieņēma jaunos:) un kautiņus jau nevajag šķirt ar roku:) vajag tos ar sloti vai ūdens šalti izdzenāt he he .. lai zin , ka kauties nav ļauts, tas gan nenozīmē, ka neizkausies:) bet tas nenozīmē ka neiedraudzēsies laika gaitā:)
Aija Elliņa teica…
Kristīne- izklausās tāpat kā ar mazajiem- bērnu brāļiem (maniem bērniem), izkaujas un paspēlējas :D
Inese teica…
es savējos paņēmu ar kādu 3-4 mēnešu starpību, jo, protams, sākotnēji biju pārliecināta, ka vairāk par 1 kaķi noteikti man nebūs :) Bet palikušais brāļuks tik ļoti slimoja, ka atvedu to uz Rīgu vai nu nopotēt vai izārstēt, ja tas iespējams. Tad pateica, ka viņam ir alerģijas alerģiju galā un bija skaidrs, ka atpakaļ uz laukiem vest ir droša nāve.
Savam jau esošajam kaķim iestāstīju, ka brālis tikai izveseļosies un dosies prom, es tak pati tam svēti ticēju :), Minkānam ar to pietika, lai pacietīgi gaidītu, kad tad tas brālis dosies prom. Bet pēc pāris mēnešiem jau bija skaidrs, ka neatdošu nevienam savu Rūdi. Minkānam tā arī pateicu, ka plāni mainījušies :)
Protams, viņi izkaujas, bet tai pat laikā Rūdis Minkānu apmazgā, abi kopā guļ, kad ir vēss... Un pie bļodas tiešām kāda vairs starpība, cik tās mutes, izņemot, protams, galējības, kad mutes pārsniedz desmitu :)))
Obligāts nosacījums - sterilizēt abus (es abus vedu vienlaicīgi, man pat liekas, ka šī "nelaime" viņus vienoja un bija tāda simboliska kopdzīves sākšana). Baidos, ka Madarai runčuks bija ar visu vīrišķību, tad nu viņam Sibilla dikten iepatikās... Nekad nevajag salīdzināt ar citu gadījumu, jo kaķis tomēr ir dzīva radība un tur neko nevar prognozēt
Inese teica…
nepateicu tak par vecumiem un kā reaģēja :)))
Dzimuši abi ir jūnijā, Minkānu paņēmu martā, Rūdis pievienojās jūnijā vai jūlijā - ap gada vecumu abi atkal satikās. Uz kastrāciju abus aizvedu novembra beigās - jau labi nobriedušus jauniešus, jo sāka iezīmēt teritoriju :)
Reaģēja Minkāns, protams, dusmīgi, ka viņa mājā vēl viens ieradies. Pirmās dienas vaktēju Minkānu, lai neuzbrūk. Bet mums redz cita situācija bija - Rūdis bija drīzāk miris, nekā dzīvs. Sākumā viņu iekārtoju lielā kartona kastē, kurā viņš arī visu laiku gulēja, izņemot brīžus, kad vedām uz klīniku un pičkājām ar zālēm. Te laikam arī nostrādāja ētiskais jautājums, ka Rūdis bija nespējīgs pretinieks, Minkāns man tomēr inteliģents :)))
Bez tam, Rūdim ir lādzīga laucinieka raksturs, viņš Minkāna pretestību pārvarēja ar savu mīļumu un uzbāzīgo draudzību. Tā kā viņam gandrīz visa spalva bija nogājusi (viņš mums īsu brīdi bija smalkas šķirnes kaķis :D), viņš drīz vien jau gulēja uz Minkāna (patiešām viens virs otra :D), lai siltāk.
Ar to gribu teikt, ka kāds laiks ir jāvelta jaunam iemītniekam, tieši tāpat kā, kad paņem pirmo dzīvnieku - kamēr iedzīvojas, kamēr paši pierod, a pārējais jau no raksturiem atkarīgs... Un var jau arī vest atpakaļ, ja galīgi nekā.
10 gadus atpakaļ, ja kāds no kaķiem izpildītos kā Madaras kaķis, es arī vestu atpakaļ. Šobrīd es rīkotos kā Kristīne saka - uzgāztu ūdeni virsū, lai atvēsinās, un parādītu, kas mājā noteicējs :)
Aija Elliņa teica…
:)))) Paldies vēlreiz :)