Pārdaugavā

Reiz sensenos laikos man bija draudzene, kuras krustmāte dzīvoja Āgenskalnā. Es pati biju meitene no K.Valdemāra ielas, Rīgā. Kad draudzene posās ciemos pie krustmātes, viņa teica- tur jau vajag pusi dienas, lai aizbrauktu uz Pārdaugavu! Es domāju, cik viņai grūti apciemot radus! :) 

Gāja laiks un mēs ar draudzenes krustmātes dēlu kļuvām par pāri. Tad Reinis mani pirmo reizi veda uz savām mājām un es domāju- ak šausmas, tagad nu gan būs jāveic tas pusi dienas garais ceļš līdz Āgenskalnam. :)

Izrādījās, ka ceļš ir pavisam īss- tik vien kā dažas pieturas ar 2. tramvaju. Grēcinieku iela, Valguma, Slokas ielas, Grīna bulvāris, Smiļģa iela un esi jau Āgenskalnā.

Gāja gadi un re, kur dzīve mūs ir atvedusi, uz Pārdaugavu. Tikai nelielu daļu no apkārtnes esam iepazinuši, bet te ir ko redzēt. Kaut vai ielu nosaukumi vien ir ko vērti-

Vai nav kulināriski romantiski?

Un kur jūs vēl atradīsiet tādu pārtikas mazveikaliņu ar tik romantiskiem iepirkumu groziem un lampām?

Un vēl mums te atgadās arī visādi joki!

Vienu rītu Kristians saka: ''Mamma, nāc skaties, mūsu kokā sēž pūce!''. Paskatos, patiešām kaut kas līdzīgs pūcei!

Tad pēkšņi ''pūce'' sāk transformēties-

un izskatās, ka esam pamatīgi piemuļķoti!!!  :))))

Jāatzīmē, ka šis drosminieks sēdēja koka zarā tieši otrā stāva loga augstumā.

Nu ko, turpinām izzināt apkārtni! :)