... arī pa kādam brīnumam!

Atzīšos, ka šogad nemaz tik iedvesmota nebiju, gaidot svētkus. Bērni atteicās krāsot olas, domāju- nekrāsošu vispār. Vakar vakarā pārdomāju. Iebēru katliņā karkadē tēju un vēl klāt ''Augļu dārza'' asorti augļu tēju, nedaudz sāli un etiķi. Jau iepriekš pesimistiski nodomāju, ka nekas jau labs nesanāks, jo ar dabiskajām krāsām man līdz šim nav veicies.

Tā arī sanāca, olas gan bija interesanti zilganpelēkas ar nelielām svītriņām, jo biju tās iepriekš aptinusi ar skoču. Paturēju vēl pāris stundas novārījumā, krāsa palika intensīvāka.

Lieldienas svinējām ārā, dārzā. Bērni ierosināja ripināt olas pa dēlīti, paņēma tās un aizgāja darboties.

Kad beidza šo nodarbi, tad ieraudzīju, ka ar olām ir notikuši dažādi brīnumi. Vai nu saskarē ar zāli vai zemi, olas bija ieguvušas dažādus neparastus rakstus.

Re-








Tā nu šoreiz sanāca- tu cilvēks pūlies, krāso, bet viņas pašas ņem un sakrāsojas, kā tām tīk! :)