Skaistas lietas tepat blakus!
Vienmēr priecājos, kad mans lielākais puika uztaisa kaut ko skaistu un radošu. Viņam, savos 6 gados, ir pacietība kā lielam vīram! Bet nekas jau nerodas tukšā vietā! Savu daļu šīs īpašības un arī spēju novest lietas līdz galam viņš un arī es noteikti esam mantojuši no mana tēta.
Tāpēc šodien gribu pastāstīt par tēta kādreizējo aizraušanos un savulaik arī maizes darbu- klūdziņu pīšanu (jā, jā, bija kādreiz laiks, kad varēja ļoti labi pārtikt arī no rokdarbu veidošanas).
Nezinu, kas lika padomju inženierim konstruktoram pievērsties daiļamatniecībai, bet tā nu tas sanāca. Ātri sajutis, ka sanāk un patīk, tētis ar to nodarbojās gana nopietni. Savulaik arī vadīja pīšanas studiju un daiļamatniecības vidusskolā pasniedza bērniem arodu. Viņš ir arī daiļamatu meistars.
Rinda uz viņa pītajiem darbiem bija milzīga, cilvēkiem patika un tie pirka viņa darbus. Kā redzēsiet tālāk pievienotajās bildēs, meistarība bija izkopta liela un darbu amplitūda arī varena- no mēbelēm līdz sīkām un smalkām lietiņām.
Lūk tikai neliela daļiņa no viņa daudzajiem darbiem!
Komentāri
ja šito mana mamma ieraudzītu, tad tēvu droši vien bankrotā iedzītu :D
Kad kļuvām neatkarīga valsts un cilvēkiem arī bija krīze un naudas vairs nebija, protams, ka vairs nebija izdevīgi nodarboties tikai ar pīšanu... bet, kā jau es teicu, mēs ceram :))))