Daži jaunatklājumi
Šodien nedaudz paceļojām uz Tūjas un Ainažu pusi. Pagājušajā gadā jau rakstīju par ceļojumu šajā virzienā, tik laiks toreiz nojauca plānus un ne viss izdevās, kā iecerēts. Šogad atkal iegriezāmies Minhauzena muzejā ar mērķi ļaut bērniem kārtīgi izspēlēties lielajā koka rotaļu kuģī, kas šoreiz arī izdevās.
Vēl cieši nolēmām iziet taku, kas ved caur Minhauzena pasaku mežu. Pārgājiena galamērķis- jūra. Takas garums nedaudz vairāk par 5 kilometriem. Bērniem bija interesanti! Arī takas garums nebija pārāk nogurdinošs, jo galā taču bija apsolītā jūra! :)
Un protams, protams- pikniks. Jeb- paklājiņš, sviestmaizes un sula! :)
Pēc Minhauzena taku izstaigāšanas, nolēmām braukt tālāk Ainažu virzienā. Kā nu braucām, kā ne, attapāmies ārzemēs- kaut kā bija piemirsies, ka uzreiz aiz Ainažiem ir Igaunija! Sanāca bērniem pirmais ārzemju ceļojums- tas nekas, ka Igaunijā apguvām tikai kādu metru no robežas! :)
Bet laikam pats pārsteidzošākais šajā ceļojumā bija Ainažu mola apmeklējums- nemaz par tādu nezināju! Skaista pastaiga, kas tuvāk jūrai jau kļūst bīstama, jo akmeņi ir nelīdzeni, izpostīti un grūti pārvarami! Bet mums tas izdevās.
Vēl tikai atceļā viens foto Salacgrīvā pie manas pirmās darba vietas- Salacgrīvas vidusskolas, kurā atradās arī mūzikas skola un tā tiešām bija mana pirmā darba vieta... 100 gadus atpakaļ.
Ceru, ka arī jums ir jaukas brīvdienas!
Komentāri
Diāna, vakar nebija spēka tik daudz rakstīt un bildes likt, bet Minhauzena takās ik pēc kādiem dažiem simtiem metru ir koka figūras ar motīviem no Minhauzena piedzīvojumiem un plāksnīte ar paskaidrojumu, kas mūsu lasīt mācītājiem vai jau pratējiem ir tieši pa spēkam! :) tas darīja visu vēl aizraujošāku!
es jau tur teicu, nē es tālāk neiešu, bet mans mazais bērns mani turēja aiz rokas un teica- mamma, es tevi izvedīšu! :D
Mēs arī līdz jūrai tikai. Vīrs gan aizgāja līdz galam, bet man jau pietika ar to pašu gabalu, kas man bija jānoiet:)