pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Pārdomas par... sieru


Šodien vārīju mājas sieru. Izmantoju šo pašu panīra recepti, kas man ļoti patika. Pagājušajā reizē taisīju sieru ar jogurta palīdzību, šoreiz ar sūkalu, kas palika no pagājušās reizes. Piešāvu klāt nedaudz paprikas pulveri un kaltētu raudeni. Pieliku arī, kā man likās, kārtīgu šķipsnu sāls. 

Kad pagaršoju gatavo sieru, sāls garša gandrīz nebija jūtama. Tad nu prātoju, cik sāls un garšas pastiprinātāju mēs apēdam ar pirkto sieru (vai vēl trakāk- siera izstrādājumu), jo tie dažkārt liekas ļoti sāļi... 

Tas tā- pārdomām. 

Drīz atrādīšu kādu rokdarbu no dzijas, ko izmantoju pirmo reizi! :) 

Jauku vakaru! 

piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Aija pļāpā pie Anitas


Kā jau droši vien daudzi zina, Anitai ir brīnišķīgs blogs par ēst gatavošanu un arī par visādām interesantām dizaina lietām. Bet varbūt vēl neesat pamanījuši, ka Anitai ir arī priecīgs un jauks sarunu blogs :). Tajā visi ir aicināti sarunāties. 

Vienīgi stulba pārpratuma dēļ es tikai vakar atbildēju uz Anitas (lasi- bloga) jautājumiem- biju kļūdaini sapratusi, ka uz šiem jautājumiem jāatbild tikai līdz augusta beigām, kas, protams, nav taisnība. Un tieši tagad par šo sarunāšanos vēl var saņemt brīnišķīgu bonusu

Parunājiet arī jūs ar Anitu! Tikai domājiet, ko sakāt, jo... tas kaut kā dīvaini atgriežas pie jums :D. Uz jautājumu, vai es ēdu naktī un ko, es atbildēju, ka sevis dēļ neko nevaru darīt naktī, jo naktī man nāk miegs. Varu vienīgi, ja bērniem ko vajag utt.  Un ko jūs domājat? Šonakt bērnu un kaķa dēļ cēlos augšā tieši 3 reizes!!! :) 

Jaukas sarunas! :) 

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

... kad mājā smaržo garšvielas


Es zinu, ka daudziem ir nepatika pret visu, kas saistīts ar Indiju- daļēji laikam tie ir tie, kas savā padomjlaika bērnībā ir pārskatījušies salkanās indiešu filmas. Es droši vien esmu augusi uz citas planētas, bet jāatzīstas, es neesmu redzējusi nevienu indiešu filmu. Toties es esmu lasījusi daudz mūslaiku indiešu rakstnieku grāmatas, jāsaka gan, ka pārsvarā visi tie dzīvo Anglijā- Arundhati Roja ''Mazo lietu dievs'', Hanifs Kureiši "Mīlestība skumju laikā'', Anita Naira ''Sieviešu kupeja'', Džumpa Lāhiri ''Slimību tulks'' un ''Vārdabrālis''...  Tērpi un paražas tur ir savādākas, bet cilvēku attiecības un problēmas- tādas pašas kā mums. Un vienmēr gaisā virmo garšvielu smarža. 

Varbūt daļēji tādēļ man ir interese par indiešu, veģetāru un ajūrvēdas ēdienu gatavošanu. Vakar vēl krāsas sabiezināja tas, ka netiku uz atvadu vakariņām ar  somu un vietējām draudzenēm :) restorānā Kamadena. Domāju, ņemšu un gatavošu sev kaut ko līdzīgu, kā viņas tur Rīgā ēdīs! :D 

Ņēmu talkā šo grāmatu- 


Ticiet vai ne, es uztaisīju pat svaigo sieru-


lūk, pēc šīs receptes-


un tad atlika tikai pagatavot sev gardu dārzeņu ēdienu- 


Vienīgais, kas man nebija- svaigi asie pipari, pārējās visas sastāvdaļas lietoju tieši kā teikts receptē. 

Lūk- mans pēdējais kulinārais ceļojums neizejot no virtuves! :) 

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Rīga tūrista- rokdarbnieka acīm


Divas dienas skatījos uz Rīgu it kā no malas. Mūsu galvaspilsētā viesojas divas somu kundzes, kuras mūs laipni pieņēma un apmācīja nedēļu garā Grundtvig fonda darba grupā šopavasar Somijā. Tagad pienāca mūsu kārta viņām parādīt Rīgu. Intereses, protams, specifiskas- rokdarbi, veikaliņi, kas saistīti ar to un vispār viss interesantais, ko mēs viņām piedāvājam! 

Arī es daudzās no šīm vietām biju pirmo reizi. Nāciet nelielā ekskursijā kopā ar mani! 

Sākumā apciemojām Pieneni.  Linu izstrādājumi, interesanti adīti sunīši un kaķīši, filcētie lācīši, kurus dienas gaitā redzēsim vairākkārtīgi un patīkama atmosfēra. 

Rozes bodē īsta paradīze Latvijas rokdarbnieku darbu cienītājiem... Priecājamies, ka mūsu vieses katrā no veikaliņiem arī kaut ko iegādājas, tātad arī mēs spējam viņas ar kaut ko pārsteigt! 

Tālāk dodamies uz veikalu Riija. Tajā ir daudz interesantu un kvalitatīvu lietu, bet, piedodiet man- es nespēju tur ilgi uzturēties. Pelēkā un vēl pelēkākā krāsa uz mani iedarbojas depresīvi. Neesmu ļoti liela spīguļu cienītāja, bet... diemžēl. Ļoti patika ziepītes ar dažādām piedevām, pat nespēju tās visas uzskaitīt. 

Arī Otru elpu apciemojām, lai parādītu, ka Latvijā nodarbojas arī ar labdarību, interesējas par reciklēšanu un samērā lēti organizē kursus sestdienās :).

Otrā dienā Irēna bija organizēju interesantu ieskatu profesionālajā izglītībā, jo apmeklējām Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, kuru, starp citu, ir arī beidzis mans krustdēliņš, kurš tagad veiksmīgi studē Mākslas akadēmijā. 

Un tad devāmies arī ekskursijā pa Miera ielas radošajiem un interesantajiem veikaliņiem. Piemēram, interneta lietu veikals 20.gadsimts  priekš manis bija pilnīgs atklājums. Ja sanāk, noteikti tur iegriezieties. Tur var arī iznomāt tērpus dažādām tematiskām pagājušā gadsimta ballītēm un pasākumiem. 

Durvīs tieši pretī mīt telpaugu apmaiņas punkts Mājas svētība

Tad dodamies uz Buteljonu, kas atkal ir viena interesanta un forša vieta. No vecām pudelēm tiek veidoti dažādi praktiski priekšmeti- glāzes, trauciņi, svečturīši un pat lampas un pulksteņi. 

Tās rokdarbu bodītes, kurās mūsu vieses neglābjami iekrita un sapirkās pat nepieminu, nav vērts, tās jau tāpat visi zina! :) Ticiet vai ne, mēs apmeklējām pat fabrikas Lenta veikaliņu. Bet tā jau notiek, ja ciemos atbrauc īstenas rokdarbnieces! :) 

Ir jauki kādreiz pastaigāt pa dzimto pilsētu un paskatīties uz to ar svaigu skatu. Paldies Irēnai un Artai par idejām un pastaigu organizēšanu! 



pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Oma Daina bērnībā un oma Daina tagad


To, ka rudeņos daba ir vienkārši izšķērdīga savās veltēs, ko varam izmantot dažādām radošām izpausmēm, jau vairs nevienam nav jāpierāda. Ozolzīļu vīriņi un kastaņu gotiņas un pupu un zirņu mandalas un viss, ko mūsu fantāzija spēj izdomāt, šobrīd ir atrodams dabas materiālos!  Pat mazajam Murim mīļākās nodarbes ir dzenāt pa māju ķibja sēkliņu, ozolzīlīti un vienkārši čabināt sausas lapas. 

Bet te nu atrādu jums divus veidojumus, kurus zēni taisīja kā dāvanas omai Dainai vārda dienā. Tā pa kreisi esot oma Daina bērnībā, bet pa labi- šobrīd. Nu nav īpaši mainījusies :D.  

Priecājamies par vienreizēji skaisto rudeni!  

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

Dāvana vīramātei


Vakar bija diezgan darbīga un ļoti jauka diena. Zināju, ka jāuzšuj vīramātei dāvanā ''ziemas zābaciņi'', bet bija arī jāsagatavojas draugu uzņemšanai nelielā Mura raudzību pasākumā :).  Iekārtot darba galdu, meklēt šujmašīnu bija slinkums. Paskatījos TV programmā-o, vakarā  TV 3 rāda  ''Kurjeru''- īstā filma rokdarbiem- saturā nav jāiedziļinās, var ik pa laikam uzmest aci Stethema uztrenētajam rumpim, tieši tas, kas vajadzīgs! :D  

Tātad, kā parasti- izmantoju safilcētu džemperi. Rotāju ar vilnas diega bārkstiņām- bumbulīšiem.


Iekšpusē ievietoju veikalā par santīmiem pirktu filca zolīti, lai siltāk. Dažās vietās piediedzu. 


Zābaciņi gatavi! 


Protams, ka nestrādāju viena- man bija arī palīgs! :D 


Jauku un mierīgu svētdienu! 


ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Bumbuļrotas- pogu rotu tuvākās radinieces :)


Šodien Māras centrā, burvīgā, radošā atmosfērā darbojāmies un veidojām bumbuļrotas. :) Tādas jaukas un vienkārši izgatavojamas rotiņas, kuru saturs ir veidots no putuplasta bumbiņām. Iepriekš tikai jāsašuj no tīkama auduma taisnstūra tunelīšus un liekam iekšā bumbiņas, sienam mezgliņus vai atdalām bumbiņas vienu no otras ar diega palīdzību un rota gatava! 

Paldies Irēnai par putuplasta bumbiņām, paldies Raimondai par dedzīgo vēlmi apgūt ko jaunu un silto uzņemšanu, paldies nodarbības dalībniecēm par atsaucību un čaklo darbošanos.

Inese, paldies par visu!  :)

Ķirbis- stiprais jeb paslēpiet to no manis!


Te ir vēl viens ķirbja ēdiens, kuru varu izbaudīt pateicoties dizaineres Vīvas Ieviņas laipnībai. Vīva pati ir liela ķirbju audzētāja, tādēļ arī zina daudz šādas brīnišķīgas  receptes  un šos ēdienus gatavo  savai ģimenei. 

Recepte paredzēta vārīšanai 10 litru katlā, kas piepildīts līdz malām ar rīvētu ķirbi. Es vārīju 5- litrīgajā katlā, attiecīgi visas sastāvdaļas samazinot uz pusi. 

1) Uz pannas apcep eļļā kādus 6 sīpolus,
2) tiem uzlej 1/2 litra tomātu pastas un saldās paprikas granulas vai pulveri (paciņu),
3) ja veidojas par biezu, var pieliet nedaudz ūdens un liek lielajā katlā,
4) liek katlu pilnu ar sarīvētiem ķirbjiem,
5) pievieno ~ 3 ēdamkarotes sāls un cukuru 2-4 ēdamkarotes,
6) pievieno kafijas dzirnaviņu malumu ar kadiķogu un ķimeņu maisījumu (kadiķogas pirku Centrāltirgus garšvielu stendā),
7) pievieno kādu tējkaroti ingvera pulvera,
8) mazliet ķiploku pulvera (vai granulas),
9) kādu sauju selerijas lapiņu saberztu (man- kaltētas selerijas sakne),
10) mazliet kaltētus pētersīļus un nedaudz dilles (man- saldēti),
11) nedaudz malta kardamona,

Te nu jāsāk garšot un jāmēģina sajust, vai vēl kaut kas netrūkst no tā, kas jau ir pievienots :). Varbūt vajag vēl nedaudz eļļas, varbūt ūdens, varbūt neko. 

Beigās pielej nedaudz etiķa, bet tā, lai nav pārspīlēta etiķa garša un nav pārāk stiprs. Liek verdošu cepeškrāsnī izkarsētās burkās, vākus ciet un gatavs!

Jāatzīstas, ka šis ir mans mīļākais šī gada ķirbja ēdiens. Ēdu to gan kā mērci pie otrā ēdiena, gan uz maizes kopā ar kausētu sieru (fotogrāfijā) un arī ejot garām ledusskapim ar karoti no burkas :D. 



trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

Ak, šis ķirbis...


Nevaru nociesties, man jums jāpastāsta par vienu brīnišķīgu saldā ēdiena recepti. Paldies dizainerei Vīvai Ieviņai, ar kuru iepazinos Cimdudukša grāmatiņas atvēršanas svētkos. Viņa man laipni atsūtīja šo recepti, lai gan liedzās būt par tās autori- kā jau tas dažreiz notiek arī Vīva to ieguvusi no draudzenes, bet draudzene varbūt no citas draudzenes utt... 

Vajadzēs (lielam apjomam, ja taisāt vienai reizei, lūdzu samaziniet daudzumu)-

1) aptuveni 3 kg ķirbi,
2) aptuveni 1 kg citronus,
3) 1-1,5 kg ievārījumu cukura.

DARa TĀ

Nomizo citronus, sagriež mazos gabaliņos, izņem sēklas. Liek katlā, ber klāt cukuru un vāra. Kad viss kārtīgi uzvārījies un burbuļo, liek klāt mazos gabaliņos sagrieztu ķirbi. Pagaida, kamēr sāk kārtīgi vārīties un viss, gatavs! 

Manas variācijas- kad savārīju citronu ar cukuru, ieliku masu blenderī un mazliet sakūlu, jo manā mājā visi ''baidās'' no miziņām :), tad liku ķirbi klāt. Kad ķirbi pieliku, uzvārīju, pavārīju tomēr dažas minūtes, uzreiz neņēmu nost. 

Sanāk ļoti garšīgi, pēc citroniem garšojoši augļi (neskatoties uz to, ka ķirbis ir oga?) patīkami skābenā želejā.  Ēdam ar uzputotu saldo krējumu (ar cukuru) un apgrauzdētām auzu pārslām ar rozīnēm.

Domāju, ka garšīgi būtu arī ar šo saldā krējuma krēmu vai ar rīsu krēmu.  


Izbaudām ķirbju laiku!



otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Laimīgā bērnība


Jā, atšķirībā no manis, mūsu ģimenē ir viens, kuram nu nekādas iekšējas trauksmes nepiemīt- viena vienīga laimīga bērnība! 





Novēlu mums visiem kādreiz tā izgulties uz dīvāna un pasildīties no loga krītošajos saules staros! :) 

Darbojos

Vai tādēļ, ka bērni mājās vai kāda zvaigžņu stāvokļa dēļ, jūtos tāda saraustīta. Ja kaut ko daru, tad nevaru procesu mierīgi izbaudīt, domāju jau par nākamo lietu un tas pavisam nav forši. 

Bet vispār varu atrādīt arī pa kādam jaunumam. Tieši kā atsaucoties Laines aicinājumam rādīt, kas ir tapis iedvesmojoties no viņas, esmu uzšuvusi bērniem ''ziemas zābaciņus''- 





Zābaciņus šuvu no safilcēta džempera, zolītēm ņēmu audumu dubultā, pogas nepieciešamas, lai atšķirtu labās kājas zābaciņu no kreisās kājas zābaciņa un Riharda zābaciņus no Kristiana zābaciņiem :).


svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Svētdienas rītā smaržo māja...


... pie nosacījuma, ka tas, kurš atbildīgs par brokastīm, ir piecēlies nedaudz agrāk un ielicis cepeškrāsnī cepties kaut ko garšīgu :).

Šorīt cepu savu mūžveco un pārbaudīto biezpiena sacepumu, kura recepte ir arī publicēta blogā. Gribēju tikai pastāstīt, ka šī recepte labi pacieš dažādas izmaiņas un piedevas. Tātad šoreiz bija tā-

1) 4 olas,
2) 6 ēdamkarotes cukura,
3) 6 ēdamkarotes pilngraudu mannas (pirku Biotēkā),
4) kāda pusglāze ķirbja biezeņa,
5) 500 gr biezpiena,
6) naža gals sāls,
7) vaniļas cukurs,
8) rozīnes (vai melnās plūmes vai apelsīnu sukādes utt. utt.).

Visas sastāvdaļas sajauc un cepeškrāsnī iekšā!

Klāt ķīselis, vārīts no saldētām upenēm, smiltsēršķiem un dzērvenēm + ūdens + cukurs + kartupeļu milti.

Jauku un mierīgu un garšīgu svētdienas vakaru!





sestdiena, 2011. gada 15. oktobris

Kaklasaite = pogurota


Vakar, gatavojoties pogu rotu nodarbībai Otrā elpā, nodomāju, ka jāuztaisa sev arī kādu jaunumu uz ātru roku. Tad nu mans skats atkal pievērsās... kaklasaitei :).

Sanāca šāda-


Šoreiz neveidoju ieloces, bet taisīju savilkumu.

Pa virsu savilkumam šuvu pogas un izmantoju arī nelielu efektdzijas akcentiņu.



Kaklasaites tievo galu nogriezu, piešuvu kņopi un rota gatava!


Jauku darbošanos. Vai atpūtu!  :)

Pogu lietas Otrā elpā


Šodien diezgan šaurā, bet ļoti draudzīgā un radošā lokā labdarības veikalā Otra elpa taisījām rotas no pogām. 

Tapa vairākas kaklarotas-





un daudz rokassprādzes-





... un pat es sev vienu jaunu uztaisīju, ko vajadzības gadījumā var lietot arī kā kaklarotu-


Redzot, cik daudz jaunas rotas ir tapušas, par īsti nevar noticēt, ka to paveica 4 darbnīcas dalībnieces! Paldies, ka atnācāt, mēs ļoti jauki un radoši pavadījām laiku! 

Paldies Zanei un Otrai Elpai par jauko uzņemšanu (kā allaž)! :) 

piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

Tea time


Tāda sajūta, ka šonedēļ pirmo reizi apsēdos. Uzcepu ābolkūku un uzvārīju sev tēju. Bet, ja tā paskatās atpakaļ- nav pat īsti ko atcerēties... Pirmdien visu dienu trenkāju Muri, mēģinām vienoties- kur drīkst ko darīt un kur nedrīkst... otrdien- uz Rīgu uz VIDu, vējš baismīgs, sajūta, ka piezogas rudens vīruss... trešdien- mazākais bērns paliek mājās ar briesmīgu klepu, man- auduma ziedu nodarbība bērnu dārzā, tad skrienam uz poliklīniku... ''ceru, ka viņam ir tikai bronhīts'' :( :( :(. ceturtdien atkal uz Rīgu, sapirkt jaunai mājvietai laminātu... tas paņem pusi dienas, lielākais bērns arī paliek mājās ar konjuktivītu... atceļā Dino Zoo pazaudēju SEB karti... Rimi dzirdu- Aija Elliņa atgriezieties Dino Zoo!!! ... paldies, ka vēl ir labi cilvēki saglabājušies... pārnāku mājās- izrādās kārtējais lietussargs ir aizbraucis ar vilcienu uz Aizkraukli (laimīgu ceļu)... Piektdien- jātiek taču vienreiz galā ar tiem atvestajiem ķirbjiem un āboliem... jāsagatavojas rītdienas nodarbībai Otrā elpā... 

Bet tagad es saku- STOP! Paskatos apkārt- ir jau labi! Muris ir iemācījies nokārtoties savā tualetītē un uzvedās kā priekšzīmīgs zvēriņš, Rihardam nepaliek sliktāk ar klepu, un tas jau nozīmē, ka paliek labāk, ķirbis pārvērsts brīnišķīgā sāļajā zaptē... Bet mēs jau zinām, ka zemeslode griežas ātrāk... 

Uzcepiet arī jūs kādu ābolkūku un uzvāriet tēju (kafiju u.c.) klāt-

Padomjlaiku pamatrecepte-

1) 2 olas,
2) glāze cukurs,
3) glāze kefīrs,
4) 2 glāzes milti,
5) tējkarote soda,
6) āboli,
pārlieta ar krējumu, kas  sajaukts ar cukuru un pārkaisīts ar kanēli...

Mana mūsdienu variācija-

1) 2 olas,
2) pusglāze baltais cukurs, pusglāze brūnais,
3) mazliet mazāk kā glāze bezpiedevu jogurts,
4) glāze rupja maluma kviešu milti un glāze- smalkie kviešu milti + auzu milti + mandeļu milti (vai visas citas miltu variācijas, kas kopā veido 2 glāzes miltu),
5) tējkarote cepamais pulveris,
6) āboli,
7) kūka pārkaisīta ar kokosriekstu skaidiņām un mandeļu plāksnītēm un pārlieta ar kādu pusotru karoti medus īsi pirms izņemšanas no cepeškrāsns. 

Vai jums vienmēr izdodas ieturēt tējas (kafijas u.c.)  pauzi ikdienas skrējienā? :) 

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Saldais, kas piestāv svētdienas vakaram


Te nu ir mana variācija par drupaču kūku. 

Vajadzēs-
1) vienādās daļās (aptuveni pa 150 gr) pilngraudu auzu pārslas un miltus (es lietoju rupji maltus kviešu miltus un kādu karoti, pusotru ķirbju miltu klāt),
2) balto cukuru un Demerera cukuru (arī apmēram vienādās devās), pēc garšas,
3) kādus 100 gr auksta sviesta (te nu sanāca problēma, sviests mājās nebija, piešāvu klāt vīnogu kauliņu eļļu, uz aci, lai veidojas sakarīgas drupačas),
4) un, protams, garšvielas- kanēlis, muskatrieksts, vaniļas cukurs (man Garam Masala garšvielu maisījums),
5) ābolus, kaltētas dzērvenes, mandeļu skaidiņas (vārdu sakot- esiet radoši!).

DARU TĀ

Uztaisu drupačas no auzu pārslām, miltiem, cukura, sviesta, garšvielām. Lieku pusi uz kūkas formas, izlīdzinu, pa virsu nomizotu, sagrieztu ābolu kārtu un kaltētās, iecukurotās dzērvenes. Pa virsu atkal drupaču kārtu un pārkaisu ar mandeļu skaidiņām.

Cepeškrāsnī iekšā un cepu, kamēr māja sāk smaržot un āboli mīksti. 

Ēdam kopā ar bezpiedevu jogurtu, sajauktu ar karoti ievārījuma. Bet visgaršīgāk droši vien ir ēst ar saldējumu.

Un- jā, ar prieku paziņoju, ka Muris Minka Elliņš ir iedzīvojies jaunajās mājās un atzinis tās PAR SAVĀM JAUNAJĀM MĀJĀM. Dienas vada ļoti interesanti, paldies viņam par to, vairs nesēž zem plīts virtuvē vai zem dīvāna istabas stūrī, bet šiverē apkārt. Par ko liecina klāt pievienotie foto-







Jauku Jums šo nedēļu!