Sveiciens dzīvnieku aizsardzības dienā!

Cik grūti un neiespējami aizpildīt tukšu vietu. Vietu sirdī. Manā tāda noteikti ir un paliks. Bet to sapratīs tikai tie, kas savējā ielaiduši kādu draugu- četrkājainu draugu. Un tie, kas to nesaprot, tos nepārliecināšu- ka var veltīt laiku, enerģiju, maksāt simtiem latu par operācijām, ja draugam kas slikts noticis, ka var raudāt iedomājoties vien, kur palika mans draugs. 

Dzīvnieki mums daudz ko iemāca. Tāpat kā bērni, viņi pabīda malā mūsu egoismu. Viņi iemāca arī to, ka neviens nevienam nepieder. Priecājies par mirkli, kamēr tas ir šeit...

Es domāju, ka mēs bijām  ļoti laimīgas 7 gadus kopā. Tieši tik mūsu ģimenē dzīvoja Mince. Pati atnāca, pati aizgāja... Tāpēc nemaz tik viegli nav paņemt citu kaķīti... 

Bet- es negribēju nevienu skumdināt, gribēju tieši otrādi- apsveikt dzīvnieku aizsardzības dienā! Visiem, kas šaubās saku- ņemiet dzīvnieku, ja jums liekas, ka tā būtu jādara. Tas ir to vērts! Pat, ja kaut kas atgadās, tā kā mums- jebkura kopā pavadīta minūte ir manu tagadējo skumju vērta! Un paldies visiem cilvēkiem, kas uzņēmušies rūpes par kādu dzīvnieku, jūs esat ieguvēji, bet jūs paši jau to ļoti labi zināt! 


Jauku šo dienu... un pavisam drīz jau atkal par rokdarbiem un rotām :) 

Komentāri

Diāna teica…
Ai, cik labi es Tevi saprotu, un tiešām Mince ir līdzīga Keksim, pūkaina un skaista. Es saprotu, ka Tu tā arī neuzzināji, kas ar viņu noticis, un vienkārši esi pieņēmusi, ka viņu vairs neredzēsi.
Turies!
Aija Elliņa teica…
Tāpēc, Diāna, arī saku- ka viņi mums māca- varat mūs mīlēt, bet mēs jums nepiederam! :)
Paldies, ceru, ka Keksim labāk ar kāju!
Irēna teica…
Jā, Mince bija ļoti skaists un mīļš jūsu ģimenes loceklis... un jūs visi viņai devāt lielāko , ko vien var dot- mīlestību un rūpes.
Madara teica…
cik skaista kaķenīte :)
nu žēl ka tā arī neparādījās. tiešām sirds sāp par to :)
bet priecāsamies, ka viņi tomēr iemāca mīlēt bez robēžām :)))
Hela teica…
Ir tikai normāli, ja dzīvnieks kļūst gluži par ģimenes locekli.
Mums pieklīda sunīte. Sākumā mežonīga, bet vēlāk pa klēpjiem vien.:D Un trakoti greizsirdīga bija, kad mājās uzradās zīdainis un viņai vairs tā uzmanība 100-procentīgi netika pievērsta. :D 15 gadus pie mums nodzīvoja. Kad pirms pāris gadiem nomira... nevaru izstāstīt to stāvokli, kādā mēs visi bijām. Tā kā cilvēks būtu aizgājis. :(
Tā mums kāds kaķis ik pa laikam pieklīst, padzīvo uz virtuves palodzes kādu laiku (piemēram, gadus astoņus :D), un pazūd. Saproti, ka aizgājis citos medību laukos. Atkal skumji. :(

Aija, paies laiks, šīs skumjas nedaudz pabālēs (laiks dziedē visu), un nav teikts, ka jums neuzradīsies kāds jauns iemītnieks! :)
Aija Elliņa teica…
Irēna, Madara, Hela, paldies par skaistajiem un labajiem vārdiem! :)
Daiga teica…
saraudināji...
laikam uzjundīja atmiņas par bērnības suni...
jūtu līdzi. mēs nevienam nepiederam un nevienam neko neesam parādā (tā veselais saprāts saka), bet pieķeramies un mīlam no visas sirds. šķiršanās 'vienkārši' ir sāpīga, bet diemžēl neizbēgama.
Inese teica…
jā, es jau rakstot savu ierakstu, protams, piedomāju par Tevi un Tavu Minci, sapratu, ka Tev šī diena uzjundīs skumjas par mīļo kaķīti.
Bet varbūt nākamo dzīvnieciņu negaidi, kad tas pats atnāks, bet pastiep roku pretim kādai ķepai, kurai tik ļoti vajag mīlošu ģimeni un māju, ko kaut uz brīdi, kas būs kopā lemts, saukt par savējo?
Aija Elliņa teica…
Inesīt, varbūt Tavs novēlējums ir tuvāk piepildījumam, nekā Tu un es vari iedomāties... bet vairs ne vārda :)
Anonīms teica…
ak kungs, cik skaisti uzrakstīts, kur atradi tādu uzņēmumu, mūsu mīļā Mincīte, turēsimies pie domas, ka neviens nevienam nepieder,paldies Mincīte, ka biji, tik daudz prieka bērniņiem un iemācīja ar mīlestību izturēties pret dzīvu radībiņu.