Dažas pārdomas...
Vakar aizvakar, kārtojot savu veikaliņa (aijaslietubode.blogspot.com) virtuālos plauktus, domāju par tēmu, kā cilvēki uztver domu, ka kāda lieta ir reciklēta vai pāršūta, pārstrādāta? Skaidrs, ka mēs, blogeres, priecājamies viena par otras dažādi pārtaisītām lietām, tādām, kam piešķirta otra dzīve. Domāju, ka neviena no mums nešaubās, ka jāsaudzē daba, ka bērniem jāsaglabā tīrāka planēta, nekā mēs esam dzīvojušas... vai tas maz iespējams?
Bet es šoreiz domāju par lietām, ko cenšamies pārdot. Vai pircējs, kāds cilvēks ''no malas'' saprot šīs idejas? Vai mums jācenšas skaidrot, lai viņš saprastu? Vai redzot uzrakstu- no veca jauns- pircējs saprot, ka tas nav vis pāršūts no kaut kā veca, nolietota, bet no labas lietas, kas nevienam nebija noderīga? Vai mēs varam lepoties kā somi, ka jau pārstrādājam lietas jeb, ja gribam kādu darbu pārdot, labāk par to vispār neminēt...
Tādas pārdomas man šajā pelēkajā rītā! :)
Komentāri
Man šķiet, arī ārzemēs šī problēma ir gana apzināta, jo radušies visādi atvasinājumi vārdam "recycling" - nu jau biežāk var redzēt gan "upcycling" (no veca vai nederīga jauns - labāks), downcycling (no nolietota - jauns, sliktāks, piemēram, papīra un plastmasas pārstrāde), precycling (pārstrādes novēršana, izvēloties ilgāk kalpojošas lietas, auduma maisiņus u.c.), un pati pārstrāde. Ja, kaut ko šujot, izmantoti auduma atgriezumi vai gabaliņi no nenodeldētām, kvalitatīvām drēbēm, mani tas neatturētu no pirkšanas, bet es to negribētu zināt, jo es tik ļoti reti pērku kaut ko jaunu, ka man pati svarīgākā ir kvalitāte un kalpošanas ilgums. Ja es preci redzētu gadatirgū un varētu aptaustīt un apskatīt, un pārliecināties par kvalitāti, reciklēšanas fakts būtu pluss. Ja es to pirktu internetā, kur nevarētu skaidri novērtēt, cik labi man viss kalpos, man vajadzētu papildu paskaidrojumu, ka visi materiāli ir kvalitatīvi un nenodeldēti.
Bet, kā jau teicu, es neesmu nekāds kritērijs, jo es vispār nepirktu neko, kas man nebūtu absolūti vajadzīgs un ko varētu pagatavot pati. :)
Man arī ļoti patika šāda lietajeb moto-
REFUSE,REUSE,REMAKE.REDUCE,RECYCLE
Ta jau ir, patiesībā vajag sākt ar to, ka atsakāmies no daudzām tiešām ne pārāk nepieciešamām lietām, lietojam ko iespējams otrreiz, pārtaisam, samazinām (iepirkumus, ...)un tad tikai pārstrādājam ..
bet Reciklēts ir kolosāls vārds tieši ar šo daudznozīmību- Re,cik lēts!
Tāpat arī tās ntās Ķīnā ražotās plastmasas rotaļlietas. Nu kā var ienākt cilvēkiem prātā dāvināt bērnam tādas, ja ir lieliskas alternatīvas piemēram grāmatas vai Zeķuduksis ;)
Pēc manām domām nevar arī cilvēks saukties dabas draugs un mēģināt maziņāt kaitējumu uz vidi ja nav veģetārietis (ha ha, te runā viens kam ir 2 kaķi neveģetārieši ;)) Jo gaļas audzēšana kopā ar ķīmiju industriju ir pašas lielākās ekoloģisko, ekonomisko, sociālo, un veselības katastrofu veicinātājas.
Un nē, parasti cilvēki neaizdomājas, dažs labs nešķiro atkritumus pat ja viņam atkritumu šķirotava ir 20m no mājām. Pērk jaunu mobilo telefonu/platekrāna TV/ datoru katru gadu. Lai ar kā necenšamies izvairīties no ķīmiju lietošanas savā dzīvē, mūsu asinīs ir ķīmijas kokteilis, kurš traucēs ekosistēmas veslību vēl tūkstošiem gadu.
Bet, ja mēs paši daram kā mūsu sirdsapziņa saka, tad vismaz varam dzīvot apziņu, ka konkrēti es esmu darījis visu ko varēju, spēju lai mazinātu ļaunumu. Piemēram ar Irēnas pieminēto REFUSE,REUSE,REMAKE.REDUCE,RECYCLE
Āmen :D :D
Bet, manuprāt, svarīgi, ir popularizēt reciklēšanu, mudinot sievietes ar to nodarboties. Jo pret pašas reciklētām lietām, šķiet, nevienai nebūtu pretenziju. Taču lielākoties mēs (vismaz es noteikti), pirms izmest kaut ko mēslainē, nemaz nepamanām, neiedomājamies, ka konkrētā lieta vai apģērba gabals var dzīvot vēl otru un varbūt pat trešo dzīvi.
* es esmu pieradusi, ka veikalā ir jauna prece, nelietota;
* humpalas (kur reāli ir kas lietots un ar ko arī asociējas vārds recycling) ir kas, lai arī ne gluži apkaunojošs, bet zem kategorijas - man šis būs pa kabatai (plusus audumu kvalitātei un pieejamībai par saprātīgu cenu nemaz neiztērzēšu, runa par citu)
* ja parādītos lapa, kurā augtu reciklētu drēbju, mantu klāsts par tiešām saprātīgām cenām, tad es tur arī iepirktos, ja man vajadzētu ko specifisku vai oriģinālu, kaut arī pēc dabas esmu čamdāmais tips - pirms nopērku, noteiktu, apčamdu :)
* VĒL, ja man būtu vajadzīgs priekšautiņš, šo smuko - dizainēto es pirktu, jo var redzēt labu auduma kvalitāti un, ka tas nav novalkāts.
* ā, un šo reciklēšanu es personīgi uztveru, kā jaunas ēras sākšanos, man šķiet Latvijā šī virzība ir tikai aizsākusies (un Irēna no Re-darbi manā uztverē ir kā baravadonis bloglandijas teritorijā; šis ir labā nozīmē teikts!)
Un kā jau te kādā komentārā tika minēts ,arī es negādāju lietas(ja runa par reciklētām),ja zinu,ka pati varu ko tādu uzmeistarot un piedevām pa savai gaumei!;)
Bet kā jau minēju gaumes(izjūtas) ir teju vai tik daudz,cik cilvēku!un kas nav pieņemams vai nepatīk vienam,noteikti patiks un būs pieņemas kādam citam!:)
Mazliet izplūdu pārdomās...:))
Lai Tev jauka un silta nedēļas nogale!
Un man visi viedokļi ir interesanti un es tos cienu (domāju, ka radikāļi te neapgrozās :D )!
Savukart, ja prece ir interesanta un forsa, un to forsi 'nomarkete' - pastasta, izglito, kapec gan lai tautai tas neiepatiktos?
Ja runājam par reciklētām lietām, kas saistītas ar drēbēm, tad esmu par reciklēšanu, bet tikai savas mājas robežās un tikai ar lietām, kad pati kaut ko no kaut kā sava pārveidoju vai apdeitoju. Veikalos nekad neko tādu nepērku un sliecos domāt, ka nepirkšu, jo lai kā man uzrunātu ideja par dabas saudzēšanu, ideja par kaut kādu interjera priekšmetu, drēbju vai citu lietu pirkšanu, kuri tapuši no man nezināmas izcelsmes lietotām drēbēm man tomēr liekas nepieņemami. Tāpat esmu pret rotaļlietām bērniem, kas tapušas no lietotām drēbēm. Pret esmu galvenokārt tāpēc, ka man, līdzīgi kā jau šeit minētā domā, ir šaubas par šo lietu kvalitāti un, kas arī galvenais, cik tās ir tīras, ar ko mazgātas, utt. Šādas mantas nepirku nedz internetā, nedz klātienē. Cita lieta ir ar priekšmetiem, kuru sastāvā ir kaut kas reciklēts, bet pati pamata lieta tā nav, piemēram, munio candela sveces, utt.
Blogos redzamās idejas par reciklēšanu vairāk apskatu kā iedvesmu – cik daudz un dažādos veidos var izdomāt kaut ko jaunu, utt.., šad tad pa kādai idejai aizņemos. Dzirdot par kaut ko, kas nosaukts kā reciklēts, utt.. gandrīz vienmēr aizdomājos vai es pati varētu to uztaisīt. Nenoliegšu, ka ne visas reciklētās idejas vienmēr saprotu, bet nu tas ir mans absolūti subjektīvais viedoklis un, iespējams, tāpēc vnk ka ikdienā tādas lietas neizmantoju, utt.
Savukārt attiecībā uz vārda reciklēts apspēlēšanu ideja par re-cik-lēts man liekas jauka, tomēr piekrītu te minētajam, ka ne tuvu viss, kas šādi tiek pasniegts patiešām ir lēts. Te jau gan, protams, katram atkal savs – ko kurš saprot ar lēts.. Otrs – mani nereti neuzrunā doma par to, ka kaut kas ir lēts, jo tas reizēm ir sinonīms vārdam nekvalitatīvs, utt.. kas jau atkal savukārt sasaucas ar iepriekš minēto – cik kvalitatīvas ir šādas reciklētas lietas.
Traki gari laikam sanāca, bet visbeidzot domājot par dabas saudzēšanu, utt.. pati visnotaļ neslīkstu drēbju kalnos, kā arī ļoti piedomāju pie kosmētikas, sadzīves ķīmijas, pārtikas, utt., kuru lietoju – no kā tā tapusi, kas tās sastāvā, utt..
Teikšu kā ir, man liekas, ka reciklēto lietu tirdzniecība pie mums vēl ir tikai nākotne (cik tuva vai tāla tā ir, sliecos domāt, ka tas ir jūsu (Tavās un Irēnas) rokās, jo ļoti gaidu, kad jūs nodibināsiet biedrību un kad šī kustība sāks virzīties Somijas līmeņa virzienā :D)
Pašai ar reciklētajām lietām ir sava priekšvēsture, kuras dēļ ir zināmi aizspriedumi saglabājušies, bet es ar tiem cīnos :) Tā, piemēram, kopš agras jaunības (arī bērnībā) bieži biju spiesta iztikt ar to, kas ir pieejams un no tā kaut ko pārveidot, pārtaisīt - kas bez šaubām ir attīstījis manu radošo domāšanu un nācis tikai par labu. Bet tolaik man tas likās kas tāds, ko citiem nevar rādīt, nedrīkst atzīties, no kā tas tapis u.t.t.
Tāpēc kādu laiku, kopš varu atļauties sev nopirkt, ko vēlos, reciklēšanu (pat nezināju, ka to tā sauc :D) biju ielikusi kategorijā "nesavietojams ar manu pašreizējo dzīvi", jo tas man asociējās ar kauna sajūtu, ka kaut kas tiek pagatavots ne no jauniem un dārgiem materiāliem...
Kopš blogpasaules iepazīšanas uz to sāku skatīties no jauna ar citu skatījumu - kā vides saudzēšanas ideju. Un te lielumlielais paldies Lainei, Irēnai un Tev.
Par pirkšanu - ir lietas, ko es noteikti gribētu pirkt, bet tās, protams, ir tās lietas, ko es pati nevaru pagatavot (piemēram, šādi brīnumi: http://www.etsy.com/shop/katwise) un jā, man ir svarīgi aptaustīt, tāpēc vēlreiz uzsveru - jūsu biedrība ar vietu, kur aiziet, apčamdīt te būtu ļoti pat vajadzīga (nu tā kā tagad Otrā Elpa).
Par citu attieksmi pret pirkšanu te jau krietni daudz sarakstīts - man gan ir pretējs viedoklis par kvalitāti - ja lieta ir bijusi piemērota otrreizējai pārstrādei, tātad tā ir pietiekoši kvalitatīva un izturējusi savu pirmo dzīvi, izturēs arī otro. Materiāli un apģērbi humpalās neapšaubāmi ir pierādījuši stipri augstāku kvalitāti, nekā varam nopirkt veikalā gatavu, jaunu (kur nereti jau veikala plauktā ir ar atirušām malām, nekvalitatīvām vīlēm u.t.t).
Man patīk reciklētas lietas, atbalstu un pat pirktu, ja pati protams nespētu ko tādu pagatavot :)) (laikam katras blogeres rokdarbnieces doma :D).
Kaut kad, nu jau pasen, redzēju vides faktu vienu raidījumu, kur kādā skandināvijas valstī bija vesela fima nodibinājusies, kas popularizēja otreizējo pārstrādi. iepirka un viņiem arī ziedoja visu iespējamo un neiespējamo - izpletņus, armijas uzvalkus, tentis, no šūšanas darbnīcām atgriezumus, brāķus, un nezin kādus vēl izmešanai domātas lietas. un šie cepa augšā jau ar savu zīmolu pārstrādātas lietas - somas, makus, drēbes utt. skatījos un pricājos, kāda tik cilvēkiem uzņēmība nemēdz būt :D domāju - es ar tā gribu. un kāpēc pie mums vēl kaut ko tādu neviens nav atkodis un sācis ražot. dienējot armijā esmu redzējusi kādas tik lietas netiek norakstītas un izmestas tāpēc ka vairs nav derīgas. kā mēs piesārņojam šo mazo pasaulīti, kurā mums un mūsu bērniem tik dzīvot un dzīvot.
un ceru ka mans veikaliņš, kaut piliens jūrā, tomēr būs cilvēkiem kā iedvesmas avots, kā stimuls, kaut ko mainīt savā ikdienā, savā domāšanā. :D
http://www.globehope.com/en/
Biju tādā līdzīgā veikalā arī Nīderlandē, Eindhovenā... var vienkārši apskaust
Kādu laiku atpakaļ tikos ar kāda veikala īpašnieci un sarunā nonācām līdz tam, ka ir rokdarbnieki, kuri izmanto lietoto apģērbu rotaļlietu šūšanai - kā pamatmateriālu vai liek detaļās un uzreiz bija negatīva, noraidoša reakcija - man gan te tādus nevajag, man tādu nav un kas tad tā tāda par darīšanu? Bet manuprāt, rokdarbniekam, amatniekam, kas darbojas Latvijā, tā ir reāla iespēja ietaupīt uz materiālu rēķina, jo par galaproduktā ieguldīto darbu ir grūūūti saņemt adekvātu samaksu.
Es pirktu reciklētas lietas. Tas būtu arī apģērbs, bet man patīk lietas ar izdomu, ko īpašu - ne tikai, piemēram, no liela mazāks. Man ļoti patīk reciklēto materiālu rotas (rāvējslēdzēji, zobrati, dakšas, karotes), interjera priekšmeti un mēbeles(pulksteņos pārvērsti katli, pannas, dažādi riteņi, mēbeles - koka paletes). Un jebkurai reciklētai man ir svarīgs STĀSTS. Priecājos par katru, kurš nebaidās paust savu nostāju un rādīt piemēru šajā jomā. Tā ir domāšana, pārliecība, tajā ir jāsaskata jēga.
Šodien būs Zemes stunda - ja reciklēšana nav aicinājums, atbalstīsim zaļo dzīvesveidu uz stundu izslēdzot gaismas! :)
Domāju, ka visdrīzākajā laikā uzrakstīšu rakstiņu un skaidrojumu konkrēti, kādi tad materiāli un lietas tika izmantotas, veidojot dažus manus nu jau pārdotos darbus un tad jau redzēs, kādi būs secinājumi! :)
Attiecībā uz "uzlabotu" lietu pirkšanu - manā prātā "reciklēts" tomēr vairāk saistās ar "uztaisīts no kaut kā, kas vairs nekalpo savam oriģinālajam mērķim" ar nedaudz negatīvu pieskaņu, tādēļ, manuprāt, jāuzsver tieši tas, ka izmantotās izejvielas ir labas un vērtīgas.
Vai es pirktu reciklētu? Apģērbu utml. drīzāk nē, bet kādas saimniecībā izmantojamas lietas, ja tās man patīk un ir noderīgas (un es neesmu iedomājusies, ka pati varu :D ), kāpēc gan ne?