Uzkodas no parmezāna siera

Sākšu ar to, ka nesen man draudzene atkal atnesa dažas grāmatas norvēģu valodā. Tieši no tādas reiz tapa mana Tildas māsīca, kura nu ir devusies dzīvot uz mazākā bērna grupiņu bērnu dārzā. Šoreiz savā īpašumā ieguvu arīdzan ļoti kolorītas kundzes sarakstītu pavārgrāmatu.

Jāsaka, ka dīvainā kārtā, šī grāmata man ir kļuvusi par tādu kā garastāvokļa uzlabošanas lietu. Pat nemāku pateikt, kādēļ. Varbūt tāpēc, ka no grāmatas lapām nāk tāds vieglums, tikai apskatot fotogrāfijas vien. Var redzēt, ka kundze ir ar lielu dzīves pieredzi, bet pašironiju un dzīvesprieku noteikti saglabājusi. Grāmatā nav nekādu pārizsmalcinātu dizainu vai virtuves iekārtu, kas jau uzreiz iedzītu kompleksos gatavot gribētājus.

Piemēram- kundzei ir kaķis un viņa strādā dikti vienkāršās tupelītēs :)

Viņas virtuves iekārta liek nojaust, ka arī es uz savas lētās plīts varu pagatavot jebko! :)

Viņas ēdienu piedevu saraksts ir gana demokrātisks.

Bet apskatītas tiek arī mūsdienīgas tendences, kā piemēram Slow food.

Ko darīt ar norvēģu valodu? Daļa receptes sastāvdaļu ir redzamas uz bildes, daļa skan ļoti līdzīgi kā angļu vai vācu valodā, atlikušo daļu var atrast google tulkotājā.

Nu tad pirmā un pavisam elementārā recepte no šī grāmatas ir parmezāna čipsīši vai uzkodiņas. Jāsaka, ka tie man stāvēja rindā uz gatavošanu, jo tikko tos redzēju arī krievu žurnālā ''Škola Gastronoma''.

Vajadzēs-

1) parmezānu,
2) melnās olīves (man- zaļās), sagrieztas ripiņās un papriku, sagrieztu mazos gabaliņos (Monas pavārgrāmatas variantā)
3) pētersiļus (Škola gastronoma variantā)

DARU TĀ

Sarīvēju sieru, daļu sajaucu ar sasmalcinātiem pētersīļiem, daļu ar olīvēm un papriku.

Lieku uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru un sakarsētā cepeškrāsnī iekšā! Cepu, kamēr siers izkusis un maliņas nedaudz kraukšķīgas.

Mmmmm, sieru mīļi novērtēs!