Jau 7!

Šorīt agri pamodos un, vēl guļot, sacerēju kādus 8 dažādus rakstiņus, ko ielikt blogā sakarā ar to, ka manam lielākajam dēliņam Kristianam vakar palika 7 gadi. Bet- visi vārdi liekas tādi banāli... Nu ko tad sacīt, ka bērni pārvērš mūsu dzīvi? Vai, ka, rodoties bērniem, nekas vairs nav tā kā agrāk? Ka mēs viņus mīlam līdz bezgalībai un dažreiz baiļojamies par viņiem arī sīkumu dēļ? 

Tādēļ teikšu tikai- Kristian, daudz laimes dzimšanas dienā!

Vakar bija jauka un saulaina diena, kas sākās ar fakta konstatāciju, ka Muris ir apēdis visus tikko izdīgušos koriandra stādus. Vakar bija darbīga diena ar lielām šaubām, vai var sagatavot nelielu cienastu, ja mājā nav ūdens (es domāju- krānā). Ar nelielu istabas izrotāšanu par godu jubilāram (paldies Laine par virteni!). 

Kristians pat ieraugot rotājumu, māksloti un teatrāli nostiepās pa visu grīdu, it kā būtu noģībis aiz pārsteiguma :) 

No bērnu dārza Kristians atnāca ar veselu draugu zīmētu albumu viņam par godu un vienu bildi, kas zīmēta mammai. 

Prieks. Prieks ir tas vārds, kas man saistās ar maniem bērniem. Prieks kopā būt. Prieks kopā darboties. Doties pārgājienos. Prieks runāties. Prieks kopā piparkūkas cept... 

Jau iepriekš sveicinu tās blogdraudzenes, kurām arī bērniņiem drīz dzimšanas dienas! 

Lai mums visiem priecīgi!