otrdiena, 2017. gada 11. aprīlis

Sapņot... slidot




Man ir šādas atmiņas- esmu aptuveni 4- 6 gadus veca un opis mani aizved uz daiļslidošanas pulciņu. Citi bērni jau sanākuši, dažas meitenes  slīd pa slidotavu un man tik ļoti gribas būt starp viņām. Slidot es māku jau sen un labi, bet mācījusies trenera vadībā  neesmu. Opis saka: ’’Ej pie pārējiem bērniem!’’. Bet es baidos un neeju. Tad opis saka: ’’Labi, tad neko, iesim mājās…’’ Un man tobrīd liekas, ka visa pasaule sabrūk, jo es gribu būt starp pārējiem bērniem, bet ne uzreiz un tagad… man vajadzīgs laiks. 

Gāja gadi un es aizvedu savus bērnus uz skrituļslidošanas apmācībām, tad viņi ļoti ātri apguva slidošanu uz ledus… bet es vienmēr stāvēju malā un domāju- vai man sanāktu, vai es vēl prastu?
Un tad Kosmoss vai Viņas Augstība Nejaušība noorganizēja ’’korporatīvo’’ pasākumu jaunajā, tik tikko februārī atvērtajā Mārupes ledus hallē. Es sapratu, ka man nav ko zaudēt, izņemot 6 euro par ledus un slidu nomu… Par potenciālo nokrišanu uz sejas kolēģu priekšā nesatraucos- viņi man jauki un saprotoši…  

Secinājumi- neatlieciet savus sapņus, ja kaut ko gribās darīt, tad arī izmēģiniet to (protams, novērtējot savas spējas)! Man izdevās! Nu jau esmu slidojusi jaunajā hallē divas reizes un domāju, ka darīšu to pēc iespējas regulāri.    #dziveirskaista! 


6 komentāri:

Sigita Raksta teica...

Man bija tuvu līdzīgs sapnis - iemācīties skrituļot. Nopirku sev skrituļslidas, trenējos pa istabu un jau tā neko :D , bet tad pienāca tā pavasara diena, kad biju Mežaparkā, apāvos un sapratu, ka vispār nevaru nostāvēt uz slidām. :) Dažus gadus ar tām, kad jau un kamēr vēl derēja, pabraukāja dēls, bet es sapņoju, sapņoju, sapņoju, ka varbūt saņemšos atkal patrenēties un satrenēšos, bet pienāca šis pavasaris un es sapratu, ka, re, tā viņas aizņem vietu... un pārdevu. :) Vismaz kādai citai sapnis piepildījās! :)

Aija Elliņa teica...

Sigita, būs jauni sapņi, vai ne?

Anonīms teica...

tad paceļam glāzes par tevi un tiem cilvēkiem, kas ir spējīgi pārvaret kūtrumu un saņemt drosmi, lai piepilditu sapņus, nav lielakas laimes cilvēka mužā, kad izdodās kaut ko parvaret, MALACIS, nav citu vardu

Laine teica...

Neticami, bet man savā trīsdesmit ar astīti mūžā tā arī nav sanācis iekāpt slidās un mēģināt noturēties uz ledus!!!! Šī ir arī mana apņemšanās. Ik gadu. :) PRiecājos redzēt, ka nav tik grūti kā iedomājos. :)

Aija Elliņa teica...

Laine, tici man, nemaz nebija grūti- pirmais pusaplis gar bortu turoties un tad kaut kāda ķermeņa atmiņa it kā atmeta mani... nezinu, varbūt pat visus 40 gadus atpakaļ un viss aizgāja! Neko negaidi, mēģini! No otras puses- viss laikam notiek tad, kad tam jānotiek! Visi jau te taisa apaļas acis par manu vēlmi braukt slidot vēl un vēl. Daudzi brīnās- kā tu tagad slidosi, kad vasara tuvojas? Mierīgi!!! :) Ja tagad ir mans īstais brīdis, tad darīšu to vēl un vēl, kamēr neapniks! :) :)

Alise teica...

Slido! Tas ir forshi!