Kartupeļu pankūkas

Šodien padomāju un secināju, ka turpmākajos pāris mēnešos noteikti manā blogā būs vai nu kūkas un saldie ēdieni vai kaut kas pavisam vienkāršs un elementārs. Un tas viss viena iemesla dēļ- kā jau vienreiz rakstīju kādā komentārā, manai ģimenei decembra beigas, janvāra sākums un februāris ir vieni smagi mēneši! :)

Kā jau visiem- īpašie datumi ir 24. un 31. decembris. Bet vēl mums ir jāsvin 6.janvārī, 12.janvārī, 16.janvārī, 7.februārī, 9.februārī, 25.februārī... nepaspēsim atgūties, jau 12.marts klāt, tad 20.marts... Tā nu mūsu ģimenē ir sakritušas tās svinamās dienas... Sakiet lūdzu, kurš to var izturēt? :)))))

Tādēļ šodien- par vienkāršo un elementāro. Šīs pankūkas no citām atšķir tas, ka nepeldinu tās eļļas vai tauku litros, bet cepu uz pannas, kurai nav nepieciešama taukviela- pannas, kas citkārt kalpo plāno pankūku cepšanai. Ja esat pieraduši, ka kartupeļu pankūkas tomēr ir mazliet treknas, tad var pieliet pilīti eļļas nevis pirms katras pannas, bet vienu reizi.

Vajadzēs-

1) ņemu vienu palielu bļodiņu ar kartupeļiem,
2) vienu olu,
3) 2 ēdamkarotes ar kaudzi miltu,
4) nedaudz sāli, dažreiz pieberu dažādus garšvielu maisījumus, pēc noskaņojuma.

DARU TĀ

Nomizoju kartupeļus. Nomazgāju un lieku virtuves kombainā rīvēt.

Agrāk mana omīte teica, ka viņai nepatīk, ka kartupeļi sanāk rīvēti skaidiņās, ka uz kartupeļu rīves ir labāk... Tā kā slinkums virza progresu, es izdomāju tā- ielieku kombainā gaļas nazi un vienlaicīgi arī rīvi. Sarīvēju kartupeļus, izņemu uzmanīgi rīvi ārā un vēl ar gaļas nazi sasmalcinu kartupeļu masu, tad tiešām nevar atšķirt vai ir ar rokām rīvēts vai nē. Jo ar rokām rīvēt zaļus kartupeļus vai burkānus mani neviens nepiespiedīs! :))))

Mazliet nospiežu šķidrumu vai nu caur sietu vai tāpat ar rokām un noleju. Piesitu olu, pieberu miltus, sāli, garšvielas.

Ņemu pannu un kārtīgi sakarsēju. Tā būs puse no šo pankūku veiksmes. Tad lieku ar karoti uz pannas kartupeļu masu un izlīdzinu pēc iespējas plānāku. Tā pankūkas izcepās ļoti ātri. Kā jau minēju, eļļu vai taukvielas neizmantoju nemaz.

Te Anitas blogā arī līdzīga tēma.