Ķirbis. Ķirbis?

Teju visu vasaru ar interesi vēroju, kā dažādos kulinārijas blogos lielā pārpilnībā parādās dažādas ķirbju ēdienu receptes. Izlasu un nospriežu, ka ir ļoti interesanti, bet tas noteikti nav man! Ķirbis man negaršo, tā es domāju! Bet argumenti ir kā mazam bērnam- man negaršo un viss.

Bet- cik tad ilgi vērosi tās ķirbju receptes! Gan Anita, gan Krista, gan Absolutsed ir parūpējušās, lai gribētos arī izmēģināt! Apraksti jauki, bildes ‘’garšīgas’’... Vīramāte vēl pabīda mani tuvāk ķirbju ēdienu izmēģināšanai, atvedot to no laukiem ... :).

Nu ko, sasmēlusies informāciju no minētajiem blogiem, sagatavoju ķirbju biezeni. Jāsaka, ka izmēģinu gan cepeškrāsns variantu, gan sautēšanu uz uguns. Abi labi, cepeškrāsns variants prasa mazāk manas uzmanības. Tā nu manā saldētavā ir sarindojušies ķirbju biezeņi, kas gaida savu kārtu.

Bet šim vakaram sacepu ķirbju pankūkas. Uzreiz jāsaka, ka tās sanāk brīnišķīgas un ar prieku vēroju, ka mans lielākais bērns apēd kādas 5 un nenojauš, kas tur ir iekšā! Mani pašu priecē tas, ka apēdu ne tikai olas un miltu masu, bet arī kaut ko veselīgu!

Mana recepte bija šāda-

1) 2 olas,
2) glāze ķirbja biezeņa,
3) karote cukura,
4) šķipsniņa sāls,
5) pustējkarote cepamais pulveris,
6) nepilna glāze rūgušpiena,
7) milti, ko liku ‘’uz aci’’, lai mīkla sanāk normālas mīklas konsistencē.

Ēdu ar ķiršu ievārījumu, bērni- bez nekā, ar rokām (tas viņu pašu izteiciens!) :))))

Labu apetīti!