Pārdomas par... sieru
Šodien vārīju mājas sieru. Izmantoju šo pašu panīra recepti, kas man ļoti patika. Pagājušajā reizē taisīju sieru ar jogurta palīdzību, šoreiz ar sūkalu, kas palika no pagājušās reizes. Piešāvu klāt nedaudz paprikas pulveri un kaltētu raudeni. Pieliku arī, kā man likās, kārtīgu šķipsnu sāls.
Kad pagaršoju gatavo sieru, sāls garša gandrīz nebija jūtama. Tad nu prātoju, cik sāls un garšas pastiprinātāju mēs apēdam ar pirkto sieru (vai vēl trakāk- siera izstrādājumu), jo tie dažkārt liekas ļoti sāļi...
Tas tā- pārdomām.
Drīz atrādīšu kādu rokdarbu no dzijas, ko izmantoju pirmo reizi! :)
Jauku vakaru!
Komentāri
bet dzīve jau laikam spiež uz to , vismaz kamēr bērni mazi, vai ne?
Kopmītņu sienās mājas sieru šad tad ēdām ar ievārījumu un šķita ļoti garšīgi. Nezinu no kurienes mums tāda ideja radās:D Ar veikala sieriem noteikti tā nesanāktu - jo sāls daudz vairāk...
Tavi puikas labprāt ēd mājas sieru?
Jā, Irēnā, dzīve piespiež rosīties. Bet tā ir arī interesantāk!
Inga, ja vāra bez piedevām, ar ievārījumu pilnīgi noteikti var ēst! :)