Kā es pārstāju ''baidīties'' no plānajām pankūkām

Ir lietas, par kurām mēs bieži vien domājam stereotipos. Es, piemēram, agrāk domāju, ka cept plānās pankūkas ir tas pats, kas bojāt nervus, dusmoties un nebūt apmierinātai ar gala rezultātu.

Bet tad es ’’ Ievas Virtuvē’’ redzēju fotostāstu par to, kā mūziķis un TV šovu zvaigzne Atis Auzāns cep plānās pankūkas un stāsta, ka tas ir ļoti viegli. Mani tas ārkārtīgi iespaidoja! :))) Un nezinu pat- kāpēc. Vai nu tādēļ, ka mana pirmā profesija reiz bija mūziķe vai tādēļ, ka mans meitas uzvārds reiz bija Auzāne (un tas nav joks), es nolēmu, ka arī man būs ļoti viegli izcept plānās pankūkas!

Tagad es domāju, ka galvenais slēpjas labā pannā, kurā nepiedeg ēdiens, pat ja to gatavo vispār bez taukvielām un labā putojamajā slotiņā, kuru reiz man izdevās nopirkt veikalā Gemoss.

Vajadzēs-

1) olas,
2) miltus,
3) pienu,
4) ūdeni,
5) cukuru,
6) šķipsniņu sāls,
7) pildījumam (šoreiz)- biezpienu, krējumu un cukuru ar kanēli.

DARU TĀ

4 olas (atkarībā no olu lieluma un ēdāju skaita) sajaucu ar mazliet cukura un šķipsniņu sāls. Tad daru tā, kā man reiz iemācīja mana oma- beru klāt miltus, lai sanāk pabieza mīkla. Vairāk milti netiks klāt bērti!

Tad leju klāt pienu, kārtīgi izmaisu. Sanāk šķidrāka mīkla.

Bet vajag vēl šķidrāku! Tad leju ļoti uzmanīgi klāt ūdeni, maisu un skatos, lai nav par šķidru. Ļoti, ļoti uzmanīgi, jo ja būs par šķidru, tad būs jāber klāt milti, bet tad būs kunkuļi un viss prieks vējā!

Tad nomainu putojamo slotiņu pret kausu, kas ir tieši tik liels, lai bez domāšanas iesmeļot mīklu, man sanāktu viena lielā pankūka.

Kārtīgi sakarsēju pannu! Cepu pankūkas, nelietojot nekādas taukvielas. Pankūkas cepu no vienas puses, jo otru pusi apcepšu, kad sapildīšu pankūkas un nedaudz uz pannas tās vēl apcepšu eļļas pilītē.

Pildījumam šoreiz sajaucu biezpienu ar nelielu daudzuma krējuma un pieberu pēc garšas cukuru un kanēli.

Ēdam ar persiku ievārījumu.