Nieciņš. Vai kāds var saņemties uz ko lielāku?

Vienmēr mēģinu sekot principam, ka nav vērts gausties par lietām, kuras nav iespējams mainīt. Bet nu ir pienācis brīdis, kad arī man gribas pačīkstēt par karstumu. Nu gan jau liekas par daudz! Ja šis karstuma vilnis ir atnācis no Maskavas... lai tad tas iet atpakaļ!

Šķiet, ka karstums ir nobremzējis arī daudzas jaukas ieceres. Piemēram, ļoti gribētu apmeklēt divas izstādes- Rīgas Porcelāna muzejā no 4.-20.augustam noteikošo izstādi Porcelāna flīžu māksla (http://www.porcelanamuzejs.lv/index.php?view=view&art_id=99) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādi Art Deco stils - starpkaru perioda mode (http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/info/explore/exhibition/2010/art-deco-style-fashion-design-during-the-interwar-period/). Ceru, ka kļūs kaut nedaudz vēsāks un manas ieceres īstenosies.

Ievēroju arī to, ka šovasar ir ļoti grūti saņemties lieliem darbiem. Droši vien, ka vispareizāk būtu pabeigt pirms daudziem gadiem iesākto plānas mohēras jaciņu, nāks rudens un tā noteikti noderēs. Bet kurš gan šādos laikapstākļos varētu sēdēt ar mohēras izstrādājumu klēpī. Tā nu niekojos ar maziem un ātri izdarāmiem darbiņiem. Un vēlams tādiem, kurus var darīt dārzā zem ābeles.

Viens no tādiem ir arī nesen uzšūtais atslēgas piekariņš. Tā kā atslēdziņa ir viena, tad somā regulāri pazūd, vajadzīgs piekariņš.

Vajadzēs-

1) kādu auduma atgriezumu (es ņēmu trikotāžas samtu),

2) nedaudz sintepona pildījumam,

3) fliterus, pērlītes u.c. rotājumam.

DARĪJU TĀ

Izgriezu vēlamās formas auduma gabaliņus.

Sašuvu detaļas kopā, iestrādājot lentīti, aiz kuras pakārt piekariņu un atstājot vietu, pa kuru iepildīt sintepona pildījumu. Izgriezu uz labo pusi.

Iepildīju sinteponu un aizšuvu ar neredzamu dūrienu vaļējo vietu. Ņēmu pēc izvēles fliterīšus un apšuvu piekariņa virspusi. Domāju, ka citreiz būtu sašuvusi fliterīšus kādā skaistā rakstiņā, bet, kā jau teicu, šoreiz visam bija jābūt ātri gatavam, tādēļ tos šuvu pilnīgi haotiski.

Tāds ir rezultāts!