Recycled

Vakar interneta lapā http://www.draugiem.lv/ pieteicos un tiku apstiprināta par domubiedru grupā No veca jauns. Šodien pārcilāju atmiņā lietas, kuras varētu publicēt šīs grupas galerijā un secināju, ka to ir gana daudz.

Domāju arī par iemesliem, kādēļ neliekos mierā un neatpūšos tajā laikā, kad atkal kaut ko pārveidoju vai laboju. Tā noteikti nav taupība, jo tagad vispārējo izpārdošanu laikmetā var arī gana lēti iepirkties. Vēlēšanās saglabāt atmiņas, kas seko kādai lietai? Varbūt, bet ne vienmēr. Biežāk nē. Darbošanās darbošanās pēc? Ļoti iespējams. Prieks par darīšanas procesu. Izaicinājums radīt jaunu lietu. Izaicinājums radīt ko tādu, kas nebūs citiem.

Ierakstot http://www.google.lv/ meklētājā vārdu ''recycled'', atveru brīnišķīgu interneta mājas lapu, kurā kāds jau noformulējis visu to, ko cenšos pateikt: ''2008. gada nogalē dizaina grupa „Zafte” uzsāka projektu RECYCLED.LV ar domu padarīt lietu atkārtotu izmantošanu prestižu, atraktīvu un filozofiski nozīmīgu. Dizaina projekts RECYCLED.LV pārskata līdz šim saražoto priekšmetu un apģērbu krājumus, pārvēršot neaktuālas vai aizmirstas lietas par jaunu, citādu dizainu – atkārtotam un ilgākam lietošanas mūžam – ar ideju attālināt brīdi, kad videi nedraudzīga ražošanas procesa rezultātā tapusi produkcija atkal nonāktu vispasaules atkritumu kalnā.'' (citāts no interneta mājas lapas http://www.recycled.lv/).

Lūk tā!

Dažus apģērba gabalus esmu pārveidojusi pat vairākas reizes. Pie tādiem pieder arī vieni mani mīļi, raibi svārki. Vienkrāsainais audums kādreiz bija taisni svārki, kas iegādāti Gerkenā par ļoti lētu naudu. Krāsainais audums ir no manas omas krājumiem. Vēsturisks. Varbūt no pagājušā gadsimta 60.gadiem. Man likās, ka šie trakie audumi un krāsu salikumi to vien darījuši, kā gaidījuši viens otru.

Izmantoju:

1) taisnus, garus, vienkrāsainus svārkus,
2) raibu audumu (es izmantoju mākslīgo zīdu).

DARĪJU TĀ

Sagriezu svārkus vairākās daļās (atkarībā no tā, cik ļauj audums un cik platas gribam joslas). Jostasvietu atstāju tādu, kāda tā ir.

No raibā auduma piegriezu taisnstūra gabalus ar tādu aprēķinu, lai pietiek auduma nelielam savilkumam, lai svārki būtu kuplāki apakšgalā.

Vienkrāsainos un raibos gabalus sašuvu. Apstrādāju vīles, apakšmalu.

Pēc kāda laika apnika, ka svārki ir ļoti gari. Tad izdarīju pavisam vienkāršu lietu- raibo auduma gabalu negriezu vis nost, bet vienkārši atlocīju un piešuvu. Ieguvu to, ka svārku apakšmala tagad izskatās kuplāka.

Svārki turpina savu dzīvi, ir tapis jauns izstrādājums un pasaules atkritumu kalni nav papildināti! :)

Komentāri

Unknown teica…
nu brīnišķīgi svārciņi, ehtīgi un jautri, prasās pēc dejām flamenko ritmos un puisīšu līdzdalību
Aija Elliņa teica…
nu redzi, puisīši jau šūpoles šūpo- līdzdarbojas:) :)