Pogas

Padomjlaikos neizmetām nevienu apģērbu, pirms nenogriezām tam pogas. Treknajos gados likās, ka tas ir lieki, var taču visu nopirkt veikalos. Velti- tagad daudzas no izmestajām pogām būtu noderējušas.

Nezinu, kur somi ņem tik daudz pogas, lai 19 sieviešu kolektīvs var brīvi rīkoties un vēl tās neizbeidzas! :) Ar pogām viņi darbojas daudz. Fotogrāfijās redzams skaists dekors, kas rotāja virtuvītes griestus.

Blakus telpā bija neliela kādas mākslinieces izstādīte, kuras darbi veidoti tikai no metāla stieplēm un pogām.



Šim darbam ir poētisks nosaukums- Sapņi, mīlestība un sāpes.

Arī mums tiek piedāvāts pamēģināt nedaudz pastrādāt ar pogām. Sākumā uztaisījām pavisam vienkāršas krellītes.

Var nēsāt arī kā rokassprādzīti. Gatavo tās pavisam vienkārši- ar ļoti smalku tamboradatiņu satamborē podziņas kopā, durot no pogas priekšpuses un diegu turot visu laiku pogas aizmugurē.

Bet tad, vienu rītu pamodos plkst. 5.00 un manā acu priekšā stāvēja kaklarotiņas modelis, kāda man obligāti bija jāuztaisa! :) baidījos tikai, vai kāds nebūs paņēmis koka pogas, kuras gribēju izmantot darbam... Nu tādas mēs tur trakas bijām sabraukušas, nakts vidū domājām par darbiem!

Nu lūk, kas man sanāca!

Katrā ziņā, neviens nebija iedomājies pogas satamborēt arī vertikāli kopā, visi tamborēja tikai horizontāli. Vēl uztaisīju nelielu filcētu puķīti klāt ar dažām pērlītēm.

Re, cik arī pogas ir plašs darba lauks!