Dāvanas mīļajiem

Šorīt pa galvu maisās tik daudz dažādu domu, ka liekas, tās tūlīt aizskries uz visām pusēm... Protams, ka no Somijas esam atbraukušas ar tik daudz neatbildētiem jautājumiem- kāpēc pie mums nevar būt tā, kā tur- ka ir tik daudz iespēju darboties, ka ir tāds valdības atbalsts, cilvēku interese... Vai mēs paši vainīgi vai apstākļi tādi. Ko mēs varam darīt, lai ne tikai katra aizkrāsnē kaut ko šūtu un veidotu, bet lai gūtu arī kādu gandarījumu un materiālu labumu. Somi jau atkal ir pamanījušies no second hand kustības un zaļās domāšanas izveidot brendus, trendus un butikus, kuros tirgo preces par simtiem eiro (par to noteikti būs atsevišķs stāsts)... Protams, mēs liela daļa esam teju maksātnespējīgi un tie, kam interesē šīs lietas visu paši prot gatavot... apburtais loks! Vai mēs varam kaut ko darīt, lai lietas mainītos, vai labāk atkal nolaist rokas?

Bet nu lai galīgi te nesatrakotos, pāriešu pie praktiskām lietām :).

Aptuveni trešajā dienā sapratu, ka darba grafiks ir tāds, ka iespējams mēs netiksim pat uz vietējo lielveikalu, lai nopirktu bērniem vismaz kādu konču :). Bet kā es braukšu mājās tukšām rokām? Nolēmu saviem zēniem uzšūt čībiņas. Izmantoju skaistu, safilcētu džemperi, pogas un dziju izšūšanai. Vīles šuvu un apstrādāju ar šujmašīnu, pāris nošuvu ar pogcaurumu dūrienu.

Formu noskatījos kādā somu rokdarbu grāmatā, bet sakombinēju kopā divus modeļus- izmantoju šādu piegrieztni, bet pieliku klāt vēl austiņas,


piešuvu pogas acu vietā, izšuvu ūsas


izšuvu katram vārda pirmo burtu un aizmugurē- astītes.


Kad atbraucu mājās un zēni tās piemērīja, biju patiešām pārsteigta, cik labi tās der un valkājas. Laikam jau patiesi safilcēts džemperis ir neierobežots darba lauks radošām personām! :)