Gara diena un vienkāršs saldais

Šodien bija tāda diena... kura varēja būt arī savādāka :). No paša rīta ar Kristianu gājām pie zobārsta, jo bija aizdomas, ka atkal kāds jauns zobiņš nāk virsū vietā, kurā vēl ir zobs, kas nemaz pat nekustas. Varat iedomāties pirmdienas rīta uzgaidāmo telpu pie zobārsta. Laikam visi, kas nocietušies pa brīvdienām ir šeit! Reģistratūras darbiniece ir izgājusi, kamēr viņu gaidām, bērns saka, ka viņam steidzami vajag uz tualeti, tā ir tikai pirmajā stāvā (bet mēs- trešajā), kamēr ejam turp un atpakaļ, pirms mums ir atnākuši vēl 2 cilvēki, kas gaidīšanu rindā pagarina par apmēram 40 liekām minūtēm. Zobu šoreiz rauj ar anestēzijas un šļirces palīdzību, bērns raud, lai gan nekad dzīvē nav raudājis ne pie vienas potes, ne pie viena ārsta... O, jēee, lūdzu, vai kāds nevarētu būt poliklīnikā manā vietā?  

Bet nu labs viss, kas labi beidzas! 

Vakarā jūtamies labi, ka esam visi mājās, ēdam ķirbja biezzupu un seno labo saldo ēdienu, kas garšo laikam visiem bērniem, bet man atgādina bērnības garšu. Izkausē sviestā cukuru, liek klāt pilngraudu auzu pārslas un rozīnes. Ņam. Visas bēdas aizmirstas! :) Klāt paštaisītais bezpiedevu jogurts ar mīļāko ievārījumu (kāds nu kuram tas ir) un uz ātru roku sasautēti āboli ar nelielu cukura piedevu. Vēlreiz ŅAM! :) 

Jauku un mierīgu vakaru!