Saņemt pastkarti...

Neesmu no tiem, kas mūždien gaužas, ka iestājies ir paviršs laikmets, ka īsziņā saņemts teksts nav tāds kā vēstule, kas  rakstīta ar roku un tamlīdzīgi. Priecājos, ka vispār kāds mani atceras- īsziņā, skaipā vai e-pastā. 

Bet- ja tomēr saņemu kādu ar roku rakstītu tekstu un vēl ar bildītēm, tad manai laimei nav gala! :) 

Nu re- te viss kā solīts. Atbildēju Anitas blogā uz sešiem jautājumiem  un saņēmu pastkarti no Anitas. Tā man liekas kā brīnums. Gribas sēdēt un skatīties tai virsū. Citam droši vien tas būtu tikai kā parasts teksts. Un vēl otra tukša klāt, lai pati varu ko ierakstīt. 

Zīmīgi, ka Anita pēc savas izvēles uzrakstījusi kukurūzas un ķirbja maizes recepti. Zīmīgi, jo tieši no Anitas (un arī Ilzes) esmu iemācījusies cienīt un mīlēt ķirbi :). Ķirbis ir kļuvis par manas ēdienkartes pilnīgi ikdienišķu, bet vienmēr vēlamu sastāvdaļu. 

Paldies, Anita! Mana diena šodien noteikti bija izkrāsota spilgtos toņos ar šī mazās un melnbaltās kartītes palīdzību!