Bez rāmjiem...

Nu ko, esmu lepna bez gala! Pat tagad, skatoties bildēs un redzot, ko varēju darīt savādāk un labāk, jūtos lepna! Jo pirmo reizi dzīvē uzdrošinājos tamborēt bez parauga, tehniskā raksta utt. Jā, varu somas modeli izdomāt no zila gaisa, varu cimdus izrotāt, paskatoties griestos, varu, uzmetot aci kādam drēbes gabalam, redzēt, kā to var pāršūt, bet-  adīt un tamborēt tikai un vienīgi pēc parauga! :) Un tas mani vienmēr ir kaitinājis, ka mūždien baidos, ka nesanāks un nemācēšu... Ai nu tas tā, ievada vietā, varbūt kādam ir pazīstamas šādas izjūtas.

Tamborēju no 5 dzijām. 

Būtu labāk, ja vēl vairākas no tām būtu efektdzijas, bet nekas, pirmajai reizei pietika.

Tamborēju no viena stūra sākot. Domāju, ka tamborējums būs vairāk horizontāls, bet, kad kombinēju iekšā puķes, tad sanāca tām apkārt vairāk vertikāli tamborēt. 

Tamborēju pārsvarā cilpu pīnītes, savienojuma cilpas, īsos stabiņus un stabiņus ar vienu un vairākiem apmetumiem. Nedomāju itin ne par ko- vai tā ir pareizi vai nepareizi, vienkārši tamborēju!

Gatavai šallei galos atstāti vairāki diegu gali un sasieti mezgli. 

Nu šalle gaida savu kārtu iet pastaigās :). 

''Cerams, ka vienreiz aizvāksi tās skrandas!'', domā Muris.

''Uz šī baltā fona ir jāatrodas man!'' 

Jauku dienu un visiem veselību!