otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Iedvesma- smalka lieta! :)


Vakar šausmīgi nomocījos, taisot mazākā dēla bērnu dārza grupiņai Adventes vainagu. Jo visu laiku sevi šaustīju par nespēju pateikt NĒ konkrētajā situācijā un arī tādēļ, ka šie vainagi nav mans ''žanrs''.  Beigās, saprotot, ka laika vairs nav, vainagu pamati maksā šausmīgu naudu (vismaz Salaspils veikalā tie bija 7 Ls), apšņakāju savu piemājas kadiķi (vai kas tas tāds par krāšņumkrūmu), to, kas parasti pavasaros apdeg vai izsūt galīgi brūns un tāpat tiek apgriezts! 

Tad nu darīju labāko, ko varēju un sanāca šāds- 


Čiekurus ar bērniem apkrāsojām ar akrila krāsu un apbērām ar manikīra dizaina rotājumiem, kas skaisti mirdz elektriskajā gaismā- spožajiem gliterīšiem. Svečturīšus aplīmēju ar baltu mežģīni. Atklātas sveces neliku drošības apsvērumu dēļ, jo, manuprāt, drošība ir pāri visam. 


Bet tas bija vakar. Šodien atradu internetā interesantu filca rotājumu, kurš man ļoti iepatikās. Varbūt noder arī jums!  Pamācība ir šeit.  


Jauku un gaišu visiem noskaņojumu! 



pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Siera un kartupeļu plācenīši


Beidzot viena kartupeļu plācenīšu recepte kura gatavošanas vidū neliek man galīgi sadusmoties un pārvērst plācenīšus par sacepumu tā iemesla dēļ, ka mīkla ir tik lipīga un staipīga, ka nav iespējams tikt galā ar to, kas man patika! :D

Oriģinālā recepte ir no grāmatiņas Dita Lase "Latvijas veģetārieša rokasgrāmata''.


Manā variantā (receptē norādītās sastāvdaļas liku dubulti) nebija saldpiena siers jeb panīrs, bet viens iepakojums mocarellas tipa siera un nedaudz sarīvēts cietais siers. Neliku arī maizi. Sīpolu arī nepieliku, tā vietā piebēru šķipsnu asafetīdas un nedaudz eļļas mīklas vijīgumam. Izmantoju zirņu miltus, nevis kukurūzas. 

Sanāca ļoti garšīgi. Bērni arī ēda labprāt. :)  


piektdiena, 2011. gada 25. novembris

Kaķītis sirsniņā


Domāju, ka jebkura kaķu un arī reciklēšanas mīļotāja sapratīs mani- kad šķiroju novalkātas drēbes, kas metamas ārā un uz vienas no tām ieraudzīju šo te izšūto kaķumeiteni, bija skaidrs, ka šādu skaistuli ārā nevar mest. Un uzreiz bija arī skaidrs, kam gribu dāvaniņu ar šādu motīvu uzdāvināt- kādai kaķīšu un arī reciklēšanas mīļotājai, protams! :) 

Izgriezu izšūto motīvu, apvilku ar to lielu pogu, klāt nedaudz apdedzinātas organzas, izšūšanas rotājumu un mēteļauduma un kaķītis sirsniņā gatavs! 


Sirsnīgas jums brīvdienas! 


''Ziemas zābaciņi'' kļūst krāsaināki


Jo tumšāks aiz loga, jo roka stiepjas pēc krāsainākiem izejmateriāliem rokdarbiem. 

Izmantoti divi safilcēti džemperi. Ķiršubrūnais izrādījās diezgan elastīgs, tādēļ to nodublēju vēl arī ar zaļo audumu, kas izmantots pēdas daļā. Iekšā saimniecības preču veikalā pirkta filca zolīte, lai siltāk. 


Un bumbuļi- tie jau obligāti! :) 


Vai kāds vēl nezina, ka zābaciņus mums daudzām iemācīja šūt Laine? :) Laine, sveicieni! 


ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Kruzuļšalle jeb lai dzīvo Ziemassvētki


Ir sācies laiks, kad daudzos blogos varēs lasīt- es darbojos, bet rādīt nedrīkstu, jo taisu dāvanas. Apdāvināmie var ieraudzīt! :) Man ir līdzīgi. Bet  kāds darbiņš jau te pavīdēs. 

Lūk, pateicoties Ziemassvētkiem un vajadzībai ātri un nesāpīgi uztaisīt sirsnīgas dāvanas, esmu apguvusi vēl vienu jaunu dzijas paveidu- mežģīņoto volāndziju. 

Jāsaka, ka ar šo darboties man personīgi bija nedaudz vieglāk un patīkamāk, nekā ar dziju, no kuras adīju šalli mammai. Uzņēmu 6 valdziņus, adīju tievākā pavediena pusi- resnākā paliek maliņā un ir redzama, izadot šalli. Izadīju arī pirmo valdziņu katrā rindā. Vairāk jau noslēpumu šim adījuma veidam nav. Iztērēju 2 fices dzijas. 

Jāķeras klāt pie pārējām dāvanām! Kā jums veicās šajā jomā?

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Garšīga dārzeņu zupa



Kolāžā izmantots fragments no grāmatas ''Vēdiskā veģetārā pavārgrāmata'' vāka foto

Šodien pirmo reizi vārīju zupu, kuras receptē ir izmantots mūngdāls (to pirku veikalā Rudra, Rīgā, Skolas ielā 31). Kā vēsta ''Vēdiskā Veģetārā pavārgrāmata''- par dālu sauc pākšaugus, kuriem noņemta miziņa un kuri ir sašķelti. 

Savārījies mūngdāls izjūk un zupa iegūst patīkamu, maigu, krēmveida konsistenci. Recepte ir šāda- 


Vienīgās atkāpes no receptes bija- neizmantoju kaltētus asos piparus, piebēru pavisam nedaudz čili to vietā un man nebija svaigi kapātas koriandra lapas. Dārzeņus liku šādus- puķukāpostu, papriku, kartupeļus un ķirbi (visus sīki sagrieztus). 

Iespēju, ka mani bērni ēdīs zupas no šīs, manuprāt, interesantās pavārgrāmatas, ļoti stipri palielina klāt uzceptie maizes plācenīši. To recepte pavisam vienkārša- sajauc miltus, nedaudz eļļas, ūdens un šķipsnu sāls. Šoreiz arī nedaudz saldā krējuma pieliku. Ļoti stipri sasilda sausu pannu un uz tās cep plācenīšus. Bērni sajūsmā! Plācenīši- tas ir kaut kas!  :) 

Labu apetīti!






Vērtīga grāmata


Kā jau varbūt daudzi ir ievērojuši, mūsu jaukajā bloglandijā ir radies vēl viens, manuprāt, ļoti brīnišķīgs blogs. Blogs par un ap grāmatām un lasīšanu! Un pie vainas ir neviens cits kā Ilze, kas raksta arī  interesanto blogu www.absolutsed.lv.  Un kā jau tas nereti gadās, ka bloga ietvaros autoram paliek par šauru un viņš ķeras pie vēl kāda bloga rakstīšanas.

Visinteresantākais šoreiz ir tas, ka Ilze aicina visus mūs līdzdarboties bloga tapšanā,  dalīties ar savu pieredzi, ieteikt citiem savas mīļākās grāmatas, uzrakstīt kādu recenziju par izlasītu grāmatu. Kā to var izdarīt? Par to sīkāk lasiet šeit. Es esmu jau uzrakstījusi par vienu bērnu grāmatiņu un labprāt rakstīšu vēl! 

Lasām grāmatas un dalāmies iespaidos! :) 



otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Mamma un tētis 18.novembra svinībās

Nezinu, kā ir citiem, kam ir bērni ar mazu vecuma starpību- vai viņi kaut ko dara arī atsevišķi? Es nedomāju dienas gaitās, kad katrs ir savā bērnu dārza grupiņā vai pulciņā vai tamlīdzīgi. Bet brīvā brīdī? Es jau agrāk esmu atrādījusi zīmējumus par vienādām tēmām, šoreiz tapis atkal ir kaut kas līdzīgs :)- lūk, tētis un mamma 18.novembra svinībās Kristiana izpildījumā- 


Kā redzams tēti no mammas atšķir matu krāsa, zābaki un skropstas :D.

Te tētis svin 18.novembri Riharda zīmējumā. Mamma kaut kur pazudusi :) 


Un te nesen redzētās ''lielfilmas'' par Valliju (vai kā nu viņu tur pareizi sauc) un Ievu fragmenti, Kristiana izpildījumā- 


un te- Riharda. Pat uz tās pašas lapas otras puses pamanījies uzzīmēt. 


Zīmīgi ir tas, ka Rihards ir sācis zīmēt, jo agrāk viņam tā likās garlaicīga un nevajadzīga nodarbošanās :). 

Jauku vakaru visiem!  

piektdiena, 2011. gada 18. novembris

Vai jūs jau starojāt kopā ar Rīgu?

Mēs jau starojām, bijām un daudz ko redzējām :).  

Bet ko tur daudz runāt. Šoreiz  ielikšu bildes tikai no sava vismīļākā  ''objekta'' nr. 50 ''Viens mirklis ar ūdens strūklakām'' Vērmanes dārza estrādē.  

Baudiet - krāšņums pieaugošā secībā. 









Manuprāt, tādā salikumā kā ūdens,  gaismas un mūzika (it sevišķi, ja tā ir Raimonda Tigula mūzika) kļūdīties nav iespējams! 

Bet, protams, redzējām arī citus objektus, paguvām nogurt no ļaužu pūļiem, paēst Polārās maizes no Narvessen un arī laikā atbraukt mājā paguvām! 


Brauciet un skatieties klātienē!



ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

Recepšu kartītes

Ir tādas dienas, kad nekādiem darbiem īsti nevar pieķerties. Un tādās dienās esmu piefiksējusi, ka labi sokas visādi kārtošanas, klasificēšanas un sistematizācijas darbi :D  

Ķēros klāt recepšu kartiņu taisīšana. Uz šo soli zināmā mērā mani pamudināja Irēna un Anita, kas neatkarīgi viena no otras man dāvināja receptes, ietērptas skaistos papīra veidolos- 


Reiz jau taisīju lielu pavārgrāmatu, kopējot receptes uz bērnu zīmējumu otrām pusēm, bet šoreiz bija aktuāli sataisīt tieši uz kartītēm un tādas receptes, kuras lietoju regulāri, dēļ kurām slinkums meklēt pavārgrāmatas un kuras var ērti paņemt, kas uz galda neaizņem daudz vietas. 

Un jā- man patīk mājās mētājošās lietas pārvērst par funkcionālām un ikdienā pielietojamām. Un vēl man ļoti patīk pastkartes, kartoni un visādi papīriņi :). Arī tos man nepatīk glabāt tāpat vien :). Laikam tas bija ievads...

Ņēmu pastkartes un dažādus paglabātus kartona iepakojumu fragmentus un griezu aptuveni pastkaršu lielumā.


Dažas ir ar personisku un sentimentālu nozīmi un labi, ka tagad tās nestāvēs plauktā un nekrās putekļus. Citas ir vienkārši interesanti attēli vai skaisti iepakojumi.


Otrā pusē rakstīju ar roku vai līmēju svarīgās un bieži lietojamās receptes. 



 Tad turpat virtuves plauktiņā iekšā.


Kad vajag, ātri un viegli sameklēju un darbojos!


Kļuva mazliet mazāk haosa mājā :). 


trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Dzērveņu un riekstu maizīte


Šodien gribējās nedaudz nosvinēt to, ka, bērnam mērot temperatūru,  termometrs rāda mazāk, nekā vakar. Bet vakar tas rādīja 39 un 7... un tad man pavisam nelāgi sametās. Bet šodien ir jauna diena un gribas domāt, ka viss iet uz labu! :) 

Cepam ikdienas kūciņu, kas receptē nemaz nav nosaukta par kūciņu.  Recepte šeit.  

Mans variants-

1) 1 1/3 tases cukura (man mazāk),
2) 1/2 tase valrieksti (nedaudz sasmalcināti),
3) 2 tk kanēlis,
4) 1 tk cepamais pulveris,
5) 1/2 tk sāls,
6) 1 ola.
7) 2 tases milti (man- parastie kviešu, rupja maluma kviešu un ķirbja milti),
8) 1 tase piens,
9) 1/3 eļļas (vīnogu kauliņu) un
10) 1 tase dzērvenes (man rozīnes un mazāk),
11) 1/2 tk Garam Massala garšvielu maisījums. 

DARU TĀ

Labi uzkarsēju cepeškrāsni. 

Sajaucu šķidrās sastāvdaļas, tad sausās un tad visu sajaucu kopā. Riekstus un rozīnes (vai dzērvenes klāt), cepeškrāsnī iekšā un cepu, kamēr maizītē  iedurts kociņš paliek sauss. 

Sanāk tāda forša, vienkārša maizīte- ikdienas našķītis. Domāju, ka kāda daļa no tās pārtaps arī par sausiņiem. 

Maizīte, pagaidi, tūlīt es tevi ēdīšu! :) 



otrdiena, 2011. gada 15. novembris

Makaroni ar ķirbja un siera mērci


Te viena recepte, kas manu uzmanību piesaistīja ar ķirbja klātbūtni mērcē :). Sanāk tāds kā makaronu sacepums ar siera- ķirbja mērci. Oriģinālo recepti meklējiet šeit. Mana variācija ir šāda- 

Vajadzēs (daudzums pēc jūsu izvēles)-

1) makaronus (es lietoju pilngraudu, pirku lielveikalā IKI),
2) valriekstus,
3) ķirbja biezeni (to taisu daudz un uzglabāju saldētavā, sautējot ķirbi ar nelielu daudzumu ūdens vai pacepot ķirbi cepeškrāsnī un sablendējot),
4) kādu labi kūstošu sieru,
5) kādu cieto sieru,
6) pienu,
7) saldo krējumu,
8) pa pāris karotēm sviesta un miltu,
9) salviju- kaltētu un svaigu, ja ir pieejama.

Daru tā

Uzvāru makaronus, noleju ūdeni, lieku karstumizturīgā pannā. Taisu mērci- katliņā izkausēju ~ pāris karotes sviesta un apcepu tajā pāris karotes miltu (vai arī vienkārši miltus iejaucu aukstā pienā). Pievienoju aptuveni glāzi piena un saldā krējuma un sarīvētu viegli kūstošu sieru. Pievienoju ķirbja biezeni (daudzums pēc izvēles-cik gribat just ķirbja garšu). Visu pavāra, kamēr siers izkusis. Pasāla, pieber melnos maltos piparus un kādu tējkaroti sasmalcinātas, kaltētas salvijas. 

Makaronus pārber ar valriekstiem (var smalcināt, es to nedaru), lej virsū mērci un pārkaisa ar rīvētu cieto sieru.  Liek sakarsētā cepeškrāsnī un cep, kamēr siers izkusis. Pasniedzot, var uzbērt dažas svaigas salvijas lapiņas. Bet nelieciet tās, pirms cepšanas, kā to izdarīju es, tad jums būs pārkaisīts ar kaltētām lapiņām :). 

Labu apetīti! 


pirmdiena, 2011. gada 14. novembris

Bez rāmjiem...


Nu ko, esmu lepna bez gala! Pat tagad, skatoties bildēs un redzot, ko varēju darīt savādāk un labāk, jūtos lepna! Jo pirmo reizi dzīvē uzdrošinājos tamborēt bez parauga, tehniskā raksta utt. Jā, varu somas modeli izdomāt no zila gaisa, varu cimdus izrotāt, paskatoties griestos, varu, uzmetot aci kādam drēbes gabalam, redzēt, kā to var pāršūt, bet-  adīt un tamborēt tikai un vienīgi pēc parauga! :) Un tas mani vienmēr ir kaitinājis, ka mūždien baidos, ka nesanāks un nemācēšu... Ai nu tas tā, ievada vietā, varbūt kādam ir pazīstamas šādas izjūtas.

Tamborēju no 5 dzijām. 


Būtu labāk, ja vēl vairākas no tām būtu efektdzijas, bet nekas, pirmajai reizei pietika.

Tamborēju no viena stūra sākot. Domāju, ka tamborējums būs vairāk horizontāls, bet, kad kombinēju iekšā puķes, tad sanāca tām apkārt vairāk vertikāli tamborēt. 


Tamborēju pārsvarā cilpu pīnītes, savienojuma cilpas, īsos stabiņus un stabiņus ar vienu un vairākiem apmetumiem. Nedomāju itin ne par ko- vai tā ir pareizi vai nepareizi, vienkārši tamborēju!


Gatavai šallei galos atstāti vairāki diegu gali un sasieti mezgli. 



Nu šalle gaida savu kārtu iet pastaigās :). 


''Cerams, ka vienreiz aizvāksi tās skrandas!'', domā Muris.


''Uz šī baltā fona ir jāatrodas man!'' 


Jauku dienu un visiem veselību! 


svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Nedēļas izskaņā

Kā jau iepriekš cerēju, vakar bija brīnišķīga un jauka nodarbība Otrā elpā. Diemžēl, es biju tā apkrāvusies ar nodarbības materiāliem (audumiem, mežģīnēm, pērlītēm, diegiem, šķērēm un visu iespējamo), ka aizmirsu mājās fotoaparātu. Un tas, ka blogeris aizmirst mājās fotoaparātu ir tik pat dīvaini, kā ja ''normāls cilvēks'' aizmirstu uzvilkt svārkus mugurā :D. Lai nu kā, tapa 2 pāri krāšņu dūraiņu, 3 pāri elegantu pirkstaiņu,  vēl 2 skaistas brošiņas un pat viens burvīgs gredzens ar filca puķi. Ļoti ceru, ka darbnīcas dalībnieces, kam bija līdzi fotoaparāts, atsūtīs arī man kādu bildi, tad noteikti parādīšu arī jums! 

Bet, vai nu pilnmēness iedarbības dēļ vai kāda krāsu trūkuma organismā dēļ, šobrīd es tamborēju sev šalli. Lūk šeit ir divi brīnišķīgi piemēri, kas mani paņēma savā varā un nolēmu, ka man ir jāmēģina. Protams, ka mana šalle izskatīsies pavisam savādāka, bet tā jau pamācībā ir sacīts- nekādu noteikumu!  :)  Pie viena varu izmēģināt arī dažas puķes no grāmatiņas ''Īru mežģīnes'', kas izskatās aptuveni tā-


Šo grāmatu esmu gadiem ilgi šķirstījusi, bet nekad nebija drosmes saņemties. Un vispār šie freeform darbi priekš manis ir liela cīņa pašai ar sevi, ar  neticību saviem spēkiem un visiem šiem- man nesanāks, neizskatīsies labi, es vispār tādus neprotu, tas nav mans stils :). Ir un būs mans- es mēģinu, man sanāks! :)  

Vai minēju, ka man ir cītīgs palīgs darbos? 




Gaidiet rezultātu un jauku visiem nākamo darba nedēļu!