Ātrā lietiņa-mantiņa bērnam

Mans lielākais puišelis aizvakar bija uzlīmējis uz rokas plāksterīti un teica, ka tas ir viņa jaunais pulkstenis. Omīte uzzīmēja uz plāksterīša cipariņus. Otrā rītā tika secināts, ka atkārtoti šo pulksteni nevar lietot. Mana sirds vai lūza, ka bērnam nav spēļu pulkstenīša. No otras puses- prieks, ka zēns radoši pats meklē risinājumu, nevis pieprasa no vecākiem doties uz veikalu un nopirkt :).

Tad nu vakar vakarā nolemju radīt ko pašas spēkiem. Vēl neesmu pārliecināta, vai mans darbs netiks izbrāķēts un nosaukts par falšu. Šodien secinu, ka bērnam vēl ir tas vecums, kad galvenais ir viņa iztēle un ja viņš domā, ka tas ir viņa jaunais pulkstenis... tad tas arī IR viņa jaunais pulkstenis.

Vajadzēs-

1) pāris audumu atgriezumu,

2) krāsainus diegus,

3) 4 ļoti mazus fliterīšus,

4) gumijas gabaliņu.

DARU TĀ

Izgriežu divus vienādus apaļus auduma gabaliņus. Sašuju tos kopā, bet atstāju neaizšūtu vīli, lai var apgriezt detaļu uz labo pusi un paredzu arī vietas pulksteņa siksniņai. Izšuju cipariņus, rādītājus u.c.

Piešuju gumiju, kas apšūta ar atbilstošu audumiņu.

Kad piešuju gumijiņu, saprotu, ka esmu nepareizi izvietojusi to, attiecībā pret laikrāža cipariņiem, bet dēla prieku jau par jauno pulksteni tas nemazina.

Lieki piebilst, ka nākamajā dienā jāmet slinkums pie malas un jāšuj vēl viens pulkstenis mazajam brālim. Otram pulkstenim jau ir vētrains liktenis- gan baseinā mircis, gan pazudis, gan atradies un pierādījis savas pozitīvās īpašības- neplīst, neslīkst, viegli mazgāt.