Zeķuzvēri
Mana satikšanās ar zeķuzvēriem bija mistiska. Vecākā bērna audzinātāja palūdza man uzšūt bērnu dārza grupiņas leļļu kolekcijai suni. Ilgi mocījos, nekas man nepatika, suns nesanāca. Tad saņēmu savā http://www.inbox.lv/ pastkastē uzaicinājumu piedalīties zeķu zvēriņu šūšanas darbnīcā. Šī darbnīca notikšot radošajā telpā Tasty. Biju dzirdējusi par tādu vietu un tēma arī bija kā man radīta, uzaicinājums nāca īstajā brīdī. Mārketings bija labs un leļļu bildes iespaidīgas, tikai nedaudz māca šaubas, vai tiešām dzīvē var uzšūt tieši tādas!
Nodarbība pārspēja visas manas cerības! Radošās nodarbības vadītāja Irēna Lauriņa divās stundās pierādīja, ka katrs var būt mazliet burvis un no zeķu pāra uzburt vienreizējas lietas. Viņas pašas šūtie zvēriņi bija vienkārši dievīgi un tie top joprojām. Žēl, ka ko tādu nemācēju pirms gadiem pieciem, tad maniem bērniem nebūtu nevienas pirktās mīkstās mantiņas. Divas stundas radošajā telpā paskrēja nemanot un, braucot mājās, likās, ka visu ceļu muļķīgi smaidu! Vilcienā gribējās sēdēt, izvilkt savu pirmo uzšūto oranžo ziloni no somas ārā un visiem rādīt. Pat nevaru izskaidrot, kādēļ mīkstu mantiņu šūšana pieaugušam cilvēkam rada tādu prieku.
Bet nu pēc kārtas- šodien nolēmu uzšūt tādu apaļu un punčainu zvēriņu. Re, kā man gāja...
Vajadzēs-
1) zeķu pāri,
2) sinteponu pildījumam,
3) dažas pogas,
4) diegus, adatu, šķēres
DARU TĀ
Sākumā izgriežu zvēriņa ķermenīti. Nošuju vīlīti, lai izveidojas kājiņas, apmetinu, jo zeķes audums diezgan viegli irst.
Piepildu ķermenīti ar sinteponu.
Izgriežu detaļas kāju apakšdaļai.Tad sašuju kājas apakšdaļu.
No otras zeķes izgriežu detaļu zvēriņa galvai.
Piepildu detaļu ar sinteponu un tad ļauju vaļu fantāzijai. Sašuju galvu vajadzīgajā formā, piešuju galvu pie ķermenīša, piešuju acis, ausis, citas detaļas. Leļļuks gatavs!
Citreiz uzrakstīšu arī par cimdu zvēriem, kurus mācījos šūt citā burvīgā vietā- Otrā Elpa. Arī tos mācīja ''pieradināt'' Irēna Lauriņa.
Komentāri
Tā ir - neredz, kas acu priekšā...
muļķe es, citreiz teikšu! :) :)