Ielāpu rokdarbi
Kad mācījos augstskolā psiholoģiju, gāju uz papildu kursiem psiholoģiskajā konsultēšanā. Tos pasniedza pieredzējuši speciālisti no Sanktpēterburgas. Viena no tēmām bija veltīta lietām, kuras nespējam izmest. Pareizāk sakot- veltīta jūtām, kas neļauj mums atbrīvoties no vecām un nevajadzīgām lietām. Viena no domām, ko iegaumēju, ka ja lieta nav lietota gadu, tad tā, visticamāk, netiks lietota nekad. Te nav runa par piemiņas lietām, seniem priekšmietiem un tamlīdzīgi, bet tieši par to, kas ir nederīgs un nelietojams. Tad nu pēc Sanktpēterburgas pasniedzēju ieteikuma vienmēr uzdodu sev dažus jautājumus- vai šo lietu es vēl lietošu; ja tā nedarbojas, vai to var salabot; vai to var pārveidot; varbūt var atdot kādam, kam tā vairāk nepieciešama.
Pēc nesenā atgadījuma ar sprakšķošo elektrības kontaktu un nepieciešamību izkrāmēt skapi, secināju, ka seminārs ir atstājis iespaidu uz manu dzīvi un nav nemaz tik daudz nederīgu lietu manā skapī. Ir viena ļoti skaista un ''nederīga'' lieta- kādreiz Ņujorkā pirkta vakarkleita, par kuru es noteikti zinu, ka tā netiks uzvilkta, bet manu sirdi silda doma, ka manā skapī ir kas tik skaists, ko esmu pirkusi tik tālā ceļojumā... Tā vienkārši kalpo man acu pamielošanai un atmiņām. Un cerībām, ka kādreiz ceļošu vēl.
Bet nu kas prozaiskāks. Kopš man ir divi mazi un kustīgi dēlēni daudz ir tādu drēbju, kas vēl nav novalkātas, bet ir ar izdilušiem ceļgaliem vai uzplēstiem caurumiem. Tad nu daru tā. Kad tiek novalkāti krekliņi vai t krekli ar interesantiem zīmējumiem, drēbes izmetu, bet zīmējumu izgriežu. Tas parasti noder kā aplikācija uz vietām, kurās ir kāda vaina. Dažreiz ar šiem zīmējumiem vienkārši rotāju kādu drēbes gabalu, kā piemēram šos šortus, kas tapa no sporta biksēm, kuras palikušas par īsu. Abas aplikācijas ir no veca t krekliņa.
Pēc nesenā atgadījuma ar sprakšķošo elektrības kontaktu un nepieciešamību izkrāmēt skapi, secināju, ka seminārs ir atstājis iespaidu uz manu dzīvi un nav nemaz tik daudz nederīgu lietu manā skapī. Ir viena ļoti skaista un ''nederīga'' lieta- kādreiz Ņujorkā pirkta vakarkleita, par kuru es noteikti zinu, ka tā netiks uzvilkta, bet manu sirdi silda doma, ka manā skapī ir kas tik skaists, ko esmu pirkusi tik tālā ceļojumā... Tā vienkārši kalpo man acu pamielošanai un atmiņām. Un cerībām, ka kādreiz ceļošu vēl.
Bet nu kas prozaiskāks. Kopš man ir divi mazi un kustīgi dēlēni daudz ir tādu drēbju, kas vēl nav novalkātas, bet ir ar izdilušiem ceļgaliem vai uzplēstiem caurumiem. Tad nu daru tā. Kad tiek novalkāti krekliņi vai t krekli ar interesantiem zīmējumiem, drēbes izmetu, bet zīmējumu izgriežu. Tas parasti noder kā aplikācija uz vietām, kurās ir kāda vaina. Dažreiz ar šiem zīmējumiem vienkārši rotāju kādu drēbes gabalu, kā piemēram šos šortus, kas tapa no sporta biksēm, kuras palikušas par īsu. Abas aplikācijas ir no veca t krekliņa.
Vecajām džinsa biksēm, kuras cieta negadījumā- pastaigā no bērnu dārza uz Botānisko dārzu uz caurumiem uzšuju jautrus ielāpiņus, kuras pirku kādā izbraukuma tirdzniecībā Salaspils k/n Enerģētiķis par 1 santīmu gabalā.
Šeit ir arī viens skaists izšuvums, ko šuva mana draudzene savam dēliņam uz t krekla, bet tagad tas rotā mana lielākā dēla bikses.
Un visbeidzot, izrādās, ka bērnu drēbju labošanas tehnika noder arī pašai. Nesen saplēsu vienu jauku mājas tērpu, pārāk ātri pārvietojoties pa māju un uzķeroties uz durvju roktura.
Tad nu nācās ķerties pie darba un īsā laika sprīdī atjaunoju un izdaiļoju savu tērpu.
Komentāri