Skapja krājumi

Aizvakar vakarā atgadījās kas pavisam dīvains. Vakarā, kad mājās apklusa visi dienas trokšņi un tika izslēgts arī televizors, dzirdējām, ka aiz lielā skapja kaut kas sprakšķ. Protams, ka sajūta bija ļoti slikta, jo sapratām, ka tur atrodas tikai elektrības kontakts. Divpadsmitos naktī tika drudžaini izkrāmēts viss skapja saturs, izslēgta elektrība un vīrs meklēja vainu. Sveces un lukturīša gaismā tika jaukti ārā kontakti un pagarinātāji.

Nākamajā rītā man nācās tikt galā ar mantu kaudzēm un haotiski sasvaidītiem apģērba gabaliem :). Bet tādai skapja izkrāmēšanai ir arī pozitīvās puses- tiek atrastas daudz un dažādas gandrīz jau aizmirstas lietas, kas ikdienā netiek lietotas. Un tātad- mani atradumi ir no rokdarbu jomas. Dažādi skaisti omas izšūti galdautiņi. Apbrīnoju viņas centību un apbrīnoju mulinē diegu krāsu noturību, kuras nav zaudējušas savu spilgtumu, lai gan galdautiņi šūti pēckara gados.

Šis ir virtuves aizkariņš-

Šis ir galdautiņš-

Atrodu arī kādreiz dāvinātus, tamborētus galdautiņus, arī tiem noteikti ir gara un sena vēsture.

Ir arī apaļi tamborēti galdautiņi. Un interesantākais ir tas, ko oma saka, ka agrāk bijis trafarets, uz kura tos uzlikt pēc mazgāšanas un tie ir derējuši lielajam apaļajam pusdienu galdam.

Neticami! Droši vien, ka tamborētājas tagad smiesies vēderus turēdamas, bet es nesaprotu, kā to dabūt gatavu! Vai tas galdautiņš tiek iztamborēts galda lielumā un tad saraujas, mazgājot maziņš, vai tiek jau tāds maziņš tamborēts un tad izstiepts!?

Te atkal kaut kas man saprotamāks- atkal divi galdautiņi-

Lūk tāda man sanāca ekskursija skapja dzīlēs un arī nedaudz dzimtas vēstures lappusēs...