Cimdu suns jeb Uzmanību- viņiem ir tendence vairoties!

Apmēram šādu reklāmu reiz saņēmu savā e-pastā un tieši tāds sauklis tur bija minēts. Interesenti tika brīdināti, ka VIŅI vairojas! :)

Kā jau rakstīju iepriekš, mana pirmā iepazīšanās ar zeķu zvēriem notika radošajā telpā Tasty (http://www.tastytelpa.lv/). Cimdu zvērus iepazinu, kad apmeklēju radošo darbnīcu labdarības veikalā Otra elpa (http://www.otraelpa.lv/).

Kas viņi tādi? Ideja pavisam vienkārša- ņemam mājās nomētājušos zeķīti vai cimdiņu un savām rokām izveidojam mīļu dāvaniņu bērnam, draugam, sev :).

Kādēļ viņi vairojas? Vienkārši vienreiz uztaisot tādu zvēriņu- mīluli, ir liela vēlēšanās šo procesu izbaudīt no jauna. Tie nekad nemēdz sanākt vienādi. Tapšanas gaitā viņi paši dažreiz parāda, kas vēlas būt- tu ieceri zaķi, bet viņš stingri parāda, ka grib būt suns! Neticat? Pamēģiniet paši!

Pirms mēģinat, varat nopirk 10.septembra Mājas Viesi, kur Irēna Lauriņa stāsta, kā tādus veidot. Viņas zvēriņi ir īpaši- mīļi, sirsnīgi un ar raksturu (http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=103563630)!

Vajadzēs-
1) cimdiņus,
2) adatu (vai šujmašīnu),
3) diegus,
4) sintaponu pildījumam,
5) pogas acīm un degunam,
6) citus rotājumus pēc izvēles (varat kaut drēbītes uzšūt zvēriņam, ja ir iedvesma).

DARU TĀ

Izvēlos cimdu pāri. Šoreiz ņemu tādu, ko esmu izšuvusi pagājušajā gadā un tas nav kļuvis ne par dāvanu ne kā citādi izmantots.

Izgriežu cimdu uz kreiso pusi un nogriežu divus vidējos pirkstus un īkšķi, tā veidoju dzīvnieciņa ķermenīti.

Aizšuju vīles un apmetinu, jo šādi cimdi mēdz ļoti irt. Izgriežu cimdu un labo pusi un piepildu ar simtaponu.

Trīs nogrieztie pirkstiņi noderēs ķepām un astītei. Tos arī piepilda ar sintaponu. Piešuj ķepas un astīti pie ķermenīša. Ņemu otru cimdu un daru to pašu- izgriežu uz kreiso pusi un nogriežu trīs pirkstus.

Uzmanību! Parasti vīle starp austiņām tiek atstāta neaizšūta, jo pa to pēc pārējo vīļu aizšūšanas un galvas detaļas izgriešanas uz labo pusi tiek pildīts sintapons. Es nokļūdos un aizšuju to uzreiz.

Paņemu galvas detaļu tā, it kā, skatītos uz to profilā un nogriežu nost daļu no tās, veidojot zvēriņa purniņu.

Tagad man nekas cits neatliek, kā izgriezt galviņu uz labo pusi un piepildīt ar sintaponu. Aizšuju to pa purniņa daļu.
Ausis nepiepildu ar sintaponu, jo esmu iecerējusi suni ar nokarenām ausīm.
Atliek piešūt galvu pie ķermenīša.
Pārējais katra fantāzijas varā- actiņu un deguntiņa vietā podziņas, šallīte, drēbītes utt. un zvēriņš gatavs!