Tā nu man iet...

Trīs dienas vadu bez elektrības. Tā nu mums dažreiz ir, tur neko nevar darīt. Tiešais tuvums dzelzceļam un kaut kādas kopīgas elektrības lietas mums liek sēdēt bez tās, kad rit kādi neatliekami darbi dzelzceļa līnijās. Ne tikai bērnu izmisīgie saucieni- gribam multenes, liek skumt pēc katram pašsaprotamās lietas elektrības.

Vēl lielāku triecienu saņemu otrās dienas beigās, kad saprotu, ka mistiskā kārtā ir beidzis dzīvi mans dators... Vīrs zobgalīgi vaicā- nevari bez blogošanas? Nu jau vairs nevaru! :)

Vai bez interneta es būtu uzzinājusi jaunu baltās glazūras recepti Annas blogā rakstiņā http://anna-annaslade.blogspot.com/2010/09/balta-glazura.html un padalījusies arī ar savu variantu?

Vai es būtu sacepusi gardus auzu cepumus no Anitas bloga raksta http://meklejotpriekus.blogspot.com/2010/01/auzu-parslu-cepumi.html ? Un nestāstiet man, ka internets atsvešina cilvēkus un ko tik tur vēl ne... vai pavārgrāmatai es varētu pajautāt- kādēļ nevar likt šiem cepumiem klāt rozīnes, kā minēts blogā? Bet Anitai pajautāju un saņēmu atbildi, ka rozīnes uzbriest, izlien ārā no cepumiem un sadeg :) Paldies! Pieliku žāvētus ķiršus, sanāca burvīgi!

Un kur nu vēl brīnišķīgā iespēja, neizejot no mājas, papildināt savu grāmatu plauktu, pasūtot interneta grāmatnīcā http://www.jr.lv/ kāroto grāmatu... Pilsētniekiem tas noteikti nav aktuāli, bet ja dzīvo kādu gabaliņu nost no veikaliem, tad šāda iespēja ir vienkārši vienreizēja! Pastnieks atnes un tad ir tādi mazi ikdienas svētki! Tieši tā esmu ieguvis divas jaunas grāmatas-

Tādā veidā šī reģiona rakstnieku grāmatu kolekcija ir papildinājusies un esmu laimīga un gaidu, kad varēšu ķerties klāt jaunākajām.

Ceru, ka tuvākajās dienās viss nostāsies savās vietās un šobrīd nepazūdu uz ilgu laiku!