Rāmji, rāmīši, ietvariņi...

Man patīk bilžu rāmīši. Bet nepatīk dzīve ''rāmjos''. No otras puses, ja nebūtu ''rāmju'', tad viss aizietu galīgā haosā. Arī bildes, kaudzē samestas, ir tikai haoss. Toties rāmītis tās izceļ. Liekas, ka bilžu rāmīša iekšpusē ir cita dzīve un cits mirklis- mirklis, kad tapa bilde. Dažreiz gribas ilgi skatīties uz bildi rāmīša iekšpusē un sanāk gandrīz vai tāda kā meditācija :). Dažreiz dizaina žurnālos esmu ievērojusi sienas, kuras gandrīz pilnībā nokārtas ar bildēm rāmīšos. Skaisti!

Pirms septiņiem gadiem vīramāte uzsāka lielu remontu savā dzīvoklī. Kā parasti tādās reizēs valdīja nekārtība, kartona kastes un vajadzība izšķirot. Daudz kas tika izmests, atdots. Dažreiz mēs arī piedalījāmies vērtēšanas procesā, kas derīgs, kas nē. Vienreiz atradām interesantu lietu- vecu kompasu. Pēc skata ļoti vecu. Vēsture nezināma. Kādam noteikti uzticīgi kalpojis. Nolikt atvilknē nozīmēja par to atkal aizmirst. Man likās, ka būtu jauki bieži uz tādu lūkoties!

Protams, palīdzēja bilžu rāmītis. Sanāca ietvariņš, kas izceļ un atrāda smuko kompasu. Jau 7 gadus tas stāv manā grāmatu plauktā un nav pat domas, ka būtu jānovāc.

Darīju pavisam vienkārši- nopirku rāmīti, izgriezu no žurnāla ainavu fonam. Vēl jaukāk būtu, ja tā būtu kāda ainava, kuru pati dzīvē esmu aplūkojusi. Tagad varu sapņot, ka kādreiz aizbraukšu uz šo vietu :). Piekāru šņorītē kompasu un kompasam sākās jauna dzīve!