Ekskursija turpinās

Šī nav neizdevusies narcise, tas ir čili pipara zieds! :)

Vakar, bezgalīgi karstās dienas vakarā, iegāju siltumnīcā un sapratu- kaut kas ir jādara! Mans nelielais garšaugu stūrītis ir pārvērties par necaurredzamiem džungļiem. Tas, kas sākumā bija daži jauki stādiņi , tagad ir pārvērties kārtīgā biezoknī, kas apdraud tuvu augošos tomātus un čili piparus. Nolēmu novākt daļu no garšaugiem un sasaldēt ziemai. Ziemā būs ļoti nepieciešama tā smarža, kas šobrīd ir visapkārt, bet salā to būs grūti uzburt.

Ņemot talkā vīramāti, ķeramies pie darba. Dažus garšaugu krūmus izrauju ar saknēm, dažus atstāju šī brīža lietošanai. Un tad mūs pakāpeniski apņem tādas smaržas! Vācam kopā timiānu, baziliku un majorānu.

Vakars ir kluss, un mēs secinam vienu, ka neviens ods mums netuvojas! Varbūt tā ir laba recepte tiem, kas uzturās dabā- lietot nevis ķīmiskus odu atbaidītājus, bet ierīvēties ar ... svaigu bazilika lapiņu :).

Vēl ilgi pēc tam, kad esmu beigusi darboties, ir sajūta, ka garšvielu smaržas mani pavada visur! Nekas to nevar nomākt.

Un arī šīvakara nodarbe mani domās pārceļ uz vietām, kur cilvēkiem šādi prieki ir pieejami ne tikai īsu brīdi vasaras vidū. Iedomājos, kā viņi saplūc baziliku un sagatavo svaigu pesto mērci vakariņām. Tā nu ir izdevies vēl viens sapņains virtuāls ceļojums kulināriskās noskaņās.