Lidmašīnas un es...
Maniem zēniem ļoti patīk mašīnas. Man patīk lidmašīnas.
Pat nevaru aprakstīt tās sajūtas, kas mani pārņem... tuvojoties lidostai. Lidmašīnas dzinējs, kas uzņem apgriezienus, manām ausīm ir kā skaista mūzika. Ieraugot lidmašīnu debesīs, man liekas, ka tā ir pilna ar laimīgiem cilvēkiem. Laimīgiem tikai tapēc, ka viņiem ir iespēja lidot. Zinu, ka daudzi tagad lido apstākļu spiesti un nelaimīgi. Bet šis ir cits stāsts.
Pat nevaru aprakstīt tās sajūtas, kas mani pārņem... tuvojoties lidostai. Lidmašīnas dzinējs, kas uzņem apgriezienus, manām ausīm ir kā skaista mūzika. Ieraugot lidmašīnu debesīs, man liekas, ka tā ir pilna ar laimīgiem cilvēkiem. Laimīgiem tikai tapēc, ka viņiem ir iespēja lidot. Zinu, ka daudzi tagad lido apstākļu spiesti un nelaimīgi. Bet šis ir cits stāsts.
Kad zēniem gribas kaut ko par mašīnām, es viņiem lasu priekšā grāmatu.
Grāmata mani nedaudz garlaiko, bet kā teica mans paziņa, ko satiku kādreiz Ņujorkā- life is partnership- un es lasu.
Toties zēni man brauc līdzi, kad es gribu redzēt lidmašīnas.
Muzeja eksponātu ir daudz un sajūta ir tāda kā nedaudz pabaisa, jo varu tikai iedomāties, ko šīs lidmašīnas un helikopteri ir piedzīvojuši savā ''darba mūžā'', kur lidojuši un ko ''redzējuši''.
Un pasapņot par lidojumiem. Šo bildi, starp citu, uzņēma mans trīsgadnieks- pirmie soļi fotomākslā :).
Kopš pirmā muzeja apmeklējuma, ir tapis arī kas jauns- tāda kā telts ar milzum lielu lidmašīnu modelīšu ekspozīciju, par ko zēni, protams, ir īpaši sajūsmināti.
Tā mēs vadām pēdējās vasaras dienas.
Informācija par muzeju šeit http://aviamuseum.org/LV/.
Komentāri
:) :)! Tā tik puišu prātam! :)
Visiem paldies par labajiem vārdiem!