Ikdienas ainiņas
Šodien nolemju atlikt visus darbus un nodarboties ar mājas kārtošanu. Tādu pamatīgu mājas kārtošanu. Atceļu plānoto braucienu uz Rīgu, koncentrējos mērķim- tīra māja :).
Sāku ar bērnistabu.
Kad beidzu visus darbus un saprotu, ka bērnistabu esmu kārtojusi 3 reizes ilgāk, nekā visu pārējo māju, tad nolemju, ka tā tālāk vairs dzīvot nevar! Zvēru sev kārtējo reizi, ka nebūšu mīkstsirdīga un nekrāšu katru lietiņu, kuru bērns pārnes no bērnu dārza un saka: ''Mamma, tā ir dāvana tev!''. Bet, protams, neesmu jau arī nekāds nezvērs un tāpat vienkārši nemetīšu ārā to, kas ar tādu rūpību (bērna un es domāju- vēl vairāk ar audzinātājas rūpību) taisīts! Un ir jau arī skaisti tie darbi, izdomas bagāti un ar mīlestību darināti! Zīmējumus var salikt kaudzītē, kādā mapītē un tie neaizņem daudz vietas. Bet ko darīt, kad mākslas darbi sāk palikt jau telpiski un teju vai monumentāli?
Kad beidzu visus darbus un saprotu, ka bērnistabu esmu kārtojusi 3 reizes ilgāk, nekā visu pārējo māju, tad nolemju, ka tā tālāk vairs dzīvot nevar! Zvēru sev kārtējo reizi, ka nebūšu mīkstsirdīga un nekrāšu katru lietiņu, kuru bērns pārnes no bērnu dārza un saka: ''Mamma, tā ir dāvana tev!''. Bet, protams, neesmu jau arī nekāds nezvērs un tāpat vienkārši nemetīšu ārā to, kas ar tādu rūpību (bērna un es domāju- vēl vairāk ar audzinātājas rūpību) taisīts! Un ir jau arī skaisti tie darbi, izdomas bagāti un ar mīlestību darināti! Zīmējumus var salikt kaudzītē, kādā mapītē un tie neaizņem daudz vietas. Bet ko darīt, kad mākslas darbi sāk palikt jau telpiski un teju vai monumentāli?
Tad nu pieņemu lēmumu tos fotografēt, vai kā reiz lasīju Laines blogā http://www.mammasrokas.blogspot.com/- glabāt tos konservētā veidā :).
Vai nav jauki?
Šis ir mājās veidots darbs ar nosaukumu Tārpiņš rāpo pāri akmens kaudzei.
Arī mazākais bērns jau sāk nest savus darbus mājās.
Un šis ir bērnu tētis, ja kāds viņu vēl nav redzējis :) :).
Protams, ka šī ir tikai neliela daļa no manis sabildētā. Jūtos apmierināta, galerija ir tapusi un putekļi aizvākti!
Komentāri
Tās acis, tās acis... :D
Atzīšos, sava bērna mājās pārnestos darbus izrevidēju visai pamatīgi. Mums siles grupā gadījās ļoti jaunas un cītīgas audzinātājas, kas pašrocīgi rūpējās, lai visi bērna darbiņi būtu "pabeigti un skaisti". Lai kā man patiktu audzinātāja Skaidrīte, negrasos viņas zīmējumus glabāt gadiem. :)