Nekļūdās tas, kas nedara?

Šodien man sanāca mācību un atklāsmju diena. Pirmkārt, degu nepacietībā izmēģināt jaunu šujmašīnas pēdiņu, kas domāta izšūšanai un lāpīšanai.

Tādu nesen iegādājos, saskatījusies skaistus darbus blogā http://alisaburke.blogspot.com/2010/09/patchwork-cap-tutorial.html. Kad sāku pētīt, kā jauno pēdiņu piemontēt šujmašīnai un kas vēl nepieciešams, izrādījās, ka jāatrod vēl vienu papildu detaļu. Detaļa atradās, bet kopā ar to vēl arī daudz kas cits interesants!

Vai tie ir pārpalikumi no vecās šujmašīnas, ar kuru neviens vairs nešuj? Kur tāda pārpilnībā un kas tie vispār tādi ir? Kam domāti? Tuvāk papētot, izrādās, ka arī lāpīšanas un izšūšanas ķepiņas izdevumi bijuši pavisam lieki, jo tāda pēdiņa jau bija mājās.

Sāku mēģināt jauno pēdiņu un saprotu, ka, lai izšūtu ielāpu tehnikā, nemaz tāda nav vajadzīga. Izrādās, ka lāpīšanas un izšūšanas pēdiņa ir domāta tieši minētajām darbībām! Ņemu sarkanu sporta jaku, kas mazgājot neglābjami sakrāsojusies un mēģinu melnos traipus aizšūt ar ielāpu tehnikas palīdzību. Nomocījusies ar jauno ietaisi, pāršuju visam pāri ar veco labo zig- zag dūrienu un parasto šūšanas pēdiņu un pagarinu par kādu brīdi savas sporta jakas mūžu.

Nu ko, nāksies drīzumā apgūt arī mašīnizšūšanu! Lai vēl pēc 15 gadiem neatklātos, ka atvilknē stāv jau divas nelietotas pēdiņas :).