Ābolu sacepums ar vaniļas mērci

Manas vakardienas bažas piepildījās. Kad cepu biezpiena sacepumu, vaniļas mērce nebija īsti autentiska, bet nopirkta pulvera veidā lielveikalā. Ar bailēm gaidīju, vai kāds pajautās, kāda ir vaniļas mērces recepte... Un pajautāja! Tāpēc saku, mīļais Anonīmais komentētāj, paldies Tev par jautājumu. Solīju uzzināt īstas vaniļas mērces recepti un izmēģināt to, tas nu šodien ir noticis!

Izmeklējusies tīmekļa biezokņos un sapratusi, ka nav īsti daudz variāciju šai mērcei, šoreiz izmantoju recepti, kas publicēta 1987.gadā izdotajā Ņ. Masiļūnes un A.Pasopas grāmatā ''Latviešu ēdieni''.

Vajadzēs-

1) 200 g piena,

2) olas dzeltenumu,

3) 30 gr cukura,

4) vaniļas cukuru.

Šis produktu daudzums domāts apmēram 2 saldā ēdiena porcijām, ja nepieciešams vairāk mērces, tad daudzums jāpalielina.

DARU TĀ

Olas dzeltenumu ar cukuru un vaniļas cukuru saputoju. Tad pamazām, nepārtraukti maisot, pievienoju uzvārītu pienu. Pēc tam trauku ar mērci lieku karsta ūdens peldē un karsēju, nepārtraukti maisot, līdz mērce nedaudz sabiezē. Mērce sabiezē tiešām tikai nedaudz!

Tā kā likās muļķīgi vārīt tikai vaniļas mērci, uzcepu klāt arī ābolu kārtojumu.

Vajadzēs-

1) ābolus,

2) rīvmaizi (vai mannu),

3) cukuru,

4) nedaudz saldo krējumu (var arī skābo),

5) saulespuķu sēkliņas,

6) kanēli.

DARU TĀ

Nomizoju ābolus, izņemu serdītes, sagriežu plānās šķēlītēs. Kārtoju daļu no āboliem cepamajā formā, kas izklāta ar cepampapīru. Pārkaisu ar cukuru, kanēli, rīvmaizi. Šo visu atkārtoju reizes trīs. Pēdējās kārtas būs- āboli, cukurs, rīvmaize, saulespuķu sēkliņas. Kārtojumu nedaudz aplaistu ar saldo krējumu. Cepu cepeškrāsnī. Kad izņemu un nedaudz atdzesēju, tad vēlreiz pārkaisu ar cukuru un kanēli.