Šuvējas- amatieres piezīmes :)

Šodien gribēju veltīt rakstiņu adīšanai. Sāku šķirstīt albūmus (tos, kas vēl papīra formā-pirmsdigitālā laikmeta). Un sapratu, ka man jāuzraksta par šūšanu. Ja saskaitītu manis šūtās lietas un adītās, tad šūto lietu noteikti būtu par divām trešdaļām vairāk, nekā adīto.

Sāku kā visas- veikalā neko nopirkt nevarēja, gribējās atšķirties no citām, parādījās pirmās Burdas. Šajā bilžu kolāžā ir redzama tikai neliela daļa no manis sašūtā- neskaitāmas blūzītes, svārki, bikses nemaz nav iemūžinātas bildēs. Redzami vien pāris izejami tērpi, pāris darba kostīmi un citi sīkumi.

Secinājumi šādi- 1) ja ļoti ļoti gribas šūt, nav par šķērsli tas, ka neesi nekur to mācījies, galu galā tajā pašā Burdā ir lapas ar pamācībām, kā vienu vai otru manipulāciju veikt. 2) Labi, ja mājās ir stūrītis, kur stāvēt tavai šujmašīnai, lai nav ar to rokās jāklīst pa dzīvokli un jāmeklē, kur piemesties, kā tas man ir tagad :)))). 3) Nevaino sašūtās drēbes, ka tās vairs nesēž kā agrāk, paskaties vecās bildes un varbūt pamanīsi atšķirību (te es runāju par sevi un vienīgi par sevi!) :D. 4) Ne vienmēr smalka šujmašīna nodrošina panākumus šajā jomā, visi mani vecie tērpi šūti ar šujmašīnu, kuras lielākais sasniegums bija parasts zig zag dūriens.

Bet, kā jau rakstīju kādu laiku atpakaļ, jaunu tērpu šūšanai ar roku es neatmetu.

Iedvesmas pilnu atlikušās dienas daļu visiem!