otrdiena, 2011. gada 8. marts

Turpinot auduma ziedu tēmu...


Bērni atkal mājās ar klepiem un iesnām, tikai pēc nedēļas bērnu dārzā!!! Šobrīd savā izstabā abi strīdās par kādu mantu, sīkais brēc, lielais viņu ignorē... Ai, kā man tas viss krīt uz nerviem (saukšu nu šoreiz lietas īstajos vārdos)! :D

Bet es bēgu no realitātes uz kādu puķu valstību! :)

Sen mani kārdināja grāmatas Auduma ziedi 28.lpp., kurā ir puķe ar nosaukumu Milzu ceriņzieds.

Lieta tāda, ka puķe ir apstrādāta ar želatīnu, lai būtu stingra un turētu formu. Tādā veidā iespējams taisīt arī ļoti liela izmēra ziedus. Tad nu vakar saņēmos izmēģināt!

Darīju tā, kā instrukcijā minēts- izšķīdināju 2,5 ēdamkarotes želatīna pusglāzē ūdens, pielēju nedaudz verdošu ūdeni, bet tā kā želatīns negribēja labi izšķīst, es to nedaudz pakarsēju un uguns, bet, protams, nevārot! Atdzesēju. Izgriezu 5 ziedlapas no mākslīgā zīda auduma. Formu vēlāk var pielabot.

Apsmērēju ar želatīnu tās. Uzradās arī viens mazais palīgs.

Izkāru ziedlapiņas žūt. Žūstot tās ieguva dīvainu formu, jau nobijos, ka darbs būs pagalam.

Tā kā grāmatā bija minēts, ka ziedlapas var gludināt, tā arī izdarīju. Tikai- ķerties klāt pie gludināšanās var tikai tad, kad audums ir pilnīgi un galīgi sauss, savādāk sabojāsiet to. Es vienu ziedlapiņu sabojāju.

Tad uztaisa mazas ielocītes ziedlapas šaurākajā galā. Piegriež piecas detaļas no tilla, arī sakroko. Sastiprina kopā ar lielajām ziedlapām.

No pamatauduma izgriež mazu aplīti un rotā ar pērlītēm. Tad to sastiprina kopā ar ziedu.

Aizmugurē piestiprina auduma aplīti, kam piešūta piespraudīte.




Šis bija ļoti interesants eksperiments. Strādāt ar ziedu bija diezgan grūti, jo tas ir tik ciets kā papīrs. Vēl es sapratu, ka zieda stingrība nav atkarīga no uzliktā ženatīna šķīduma daudzuma, bet no želatīna daudzuma, ko iejaucam ūdenī, tādēļ, klājot virsū uz zieda, dariet to ļoti plānā kārtiņā. Ātrāk izžūs un vieglāk būs gludināt!

Manuprāt, šādi apstrādātam audumam var būt ļoti plašs pielietojums, jo audums tiešām ir tik stringrs kā papīrs, es pat domāju, ka veidojot kādas apsveikuma kartiņas, šo paņēmienu noteikti var izmantot!

16 comments:

Irēna teica...

burvīgi! laba ideja par tām kartiņām!

Aija Elliņa teica...

Paldies!

Agnese teica...

Ļoti skaists zieds sanācis!!!

Aija Elliņa teica...

Paldies! Varētu kādai drosmīgai dāmai uzdāvināt 8.martā, kas nebīstas no tāda izmēra rotām! :D

Anonīms teica...

tiešām skaists zieds, bet vai viņš neburzīsies, ja piespiedīs ar virsdrēbēm?

Biene teica...

Paldies, ka padalies par eksperimenta gaitu.Šo puķi jau sen noskatīju, tik kaut kā vienmēr mulsu no želantīna....Skaisti Tev sanācis!

Aija Elliņa teica...

Anonīms, šo puķi lietosim tikai izkāpjot no limuzīna vakarkleitā! :D Bet ja nopietni, šausmīgi burzīt nevajadzētu, bet nelielu spiedienu noteikti izturēs!

Biene, nav tik traki ar to želatīnu, galvenais, kad to zied virsū uz auduma, jāskatās, lai nepaliek nekādi negludumi vai graudiņi, jo gludinot, tie noteikti parādīsies... pārējais ir samērā viegli!

Zane teica...

Skaista un pavasarīga rota!
Paldies, Aija, par noderīgiem ieteikumiem!

Anonīms teica...

Šo ideju pilnīgi noteikti nošpikošu. Paldies par aprakstu!

Aija Elliņa teica...

Lūdzu, prieks, ja kaut kas noder! :)

Man jau atkal gribas taisīt nākošo, kaut nezinu, kur to likšu... bet nu par rokdarbnieču īpatnībām jau mēs lasījām Ineses rakstā! :D

Inga teica...

:)))) Skaists zieds , Aija! :))) Mani arī mulsināja tas želatīns. Bet izrādās, ka tas nemaz nav bīstami!:D Un gala rezultāts sanāk sievišķīgi elegants! :)))
Man viens no puikiem šonedēļ mājās,(nokrita no koka, sastiepa roku...) tāpēc tik jautri kā Tev neiet,nu vismaz tikmēr, kamēr mājās nav pārbraucis otrs. Tā sakot - ir iespēja morāli nobriest puiku strīdiem, kuri neizbēgami sekos:D

Aija Elliņa teica...

Inga, Tavējie arī tā dara? (laikam ļoti muļķīgs jautājums) :D Ai nu manējie jau atkal kā divi balodīši šobrīd!
Oi, lai veseļojas, traki- nokrist no koka!

Tikai aizmirsu piebilst, ka daudzums tam želatīna smāķim tur noradīts man liekas uz 3 metriem auduma :) Ja taisa vienu rotiņu, vajag samazināt to visu...

Inese teica...

mēs ar mammu kāreizi šito puķi grāmatā iepētījām un tā arī nesapratām, kāds tai sakars ar ceriņiem :)
Man, starp citu, arī tas želantīna pielietojums ieinteresēja un tai pat laikā arī sabiedēja – tomēr kā kulinārijā dikti apdalītam cilvēciņam man šāda aktivitāte šķiet nesasniedzama virsotne :D

Aija Elliņa teica...

Inese, puķu grāmatā daudz, katra kaut kā jānosauc...nu šai tad arī tika ceriņzieda nosaukums :)

Nebaidies, pārsālīt nevar, piedegt arī nevar... tā, ka var droši mēģināt :D

Zkss teica...

Iesaku stīvināt ar matu laku(visstiprāko). Esmu šo to citu gatavojusi no lentītēm, ko vajadzēja dabūt "stīvu", tad nu ielakoju, kad izstrādājums ir pilnībā sašūts un izdekorēts.

Mēs arī slimi-kas tas vīruss vai kāds?

Aija Elliņa teica...

O, Zkss, paldies par ideju, jo tiešām diezgan grūti strādāt ar to diezgan stīvo audumu :D

Veseļojaties... un kaut ātrāk pienāktu pavasaris, varbūt būs vieglāk ar tām slimošanām :(